Kur un kā veidojas mazuļa personība?

12. Aug 2018, 03:18

Nav divu vienādu mazuļu, pat tad, ja tie ir dvīņi vai trīņi. Kāds mazulītis var būt kluss un mierīgs, tikmēr cits – ļoti aktīvs un skaļš. Tieši pirmo dzīves gadu laikā, vecāki var ielikt mazuļa personības pamatus, ar kuriem tas dzīvos arī tad, kad būs jau pieaudzis. Mēs varam iemācīties, kas ir tas, kas nepieciešams, lai mūsu bērniņa personība veidotos veselīga, vienkārši apzinoties to, kas tad ikviena cilvēka personību veido.

Ģenētiskie faktori

Lai gan joprojām zinātnieki pēta un līdz galam nespēj noteikt to kā gēni ietekmē mazuļu personību, ir grūti noliegt to, ka ir faktori, kas ietekmē mazuļa personību, jo pat brāļi un māsas var būt ļoti līdzīgi, tajā pat laikā, vienā ģimenē, katram bērnam var būt arī krasi atšķirīgas rakstura īpašības un dažādas personības, kas ir veidojušās absolūti dabiski. Ir bērni, kas ir intraverti – ļoti uz sevi vērsti, tāpat – ekstravertie, kuriem ir nepieciešams būt redzamiem, dzirdamiem, atvērtiem. Nav teikts, ka intravertam mazulim ir grūti socializēties, viņam vienkārši konkrēta situācija rada nekomfortablus apstākļus un tam, visticamāk ir saistība ar iedzimtību. Ne par velti, tik bieži ir dzirdēts, ka vecāki jau pirmajās mazuļa dzīves dienās spēj mazulī atpazīt kādu no ģimene – tēti vai mammu, vecmāmiņu vai vecmāmiņu.

Audzināšana

Neatkarīgi no tā vai Jūsu bērns ir zēns vai meitene, ļoti noslēgts un mierīgs vai aktīvs un labi iejūtas dažādās situācijās, liela nozīme personības veidošanā ir tieši audzināšanas principiem. Lai gan padomu ir daudz, nav vienas pareizas atbildes, kas ir visatbilstošākais katram bērniņam konkrēti, tomēr viena lieta, ko vecāki var sniegt mazulim un tā pilnīgi noteikti ir nozīmīga personības veidošanās sastāvdaļa – mīlestība. Veidojot veselīgu saikni ar mazulīti, jau agrā bērnībā atsaucoties uz viņa raudāšanu vai saucieniem, veidojas drošības sajūta, kas pozitīvi ietekmē mazuļa attīstību. Kāpēc tas ir tik būtiski, atsaukties uz bērna vajadzībām un respektēt tās? Ikviens vecāks vēlas, lai mazulis izaug pašapzinīgs un bērnībā iegūst arī pašcieņu, kas viņam, jau vēlākā dzīvē palīdzēs pašam par sevi parūpēties un aizstāvēt.

Personības tipi?

Jau gada vecumā, pilnīgi noteikti vecāki spēs noteikt vai bērniņš ir intraverts vai ekstraverts. Rotaļīgi, droši, zinātkāri būs ekstravertie bērniņi, savukārt intraverts bērniņš savu ziņkārību izrādīs piesardzīgāk un vēlēsies vairāk izpētīt pirms rīkosies. Gan iedzimtība, gan arī vide, kurā mazulis atrodas ir nozīmīga, tāpēc, vecākiem apzinoties sava bērniņa personības tipu, nevajadzētu mēģināt to “lauzt”, piemēram – steidzinot mazuli, kuram ir nepieciešams laiks, lai pielāgotos jaunai situācijai vai apstākļiem. Aktīvajiem mazuļiem būs grūtāk tikt galā ar nodarbēm, kas prasa ilgu koncentrēšanos, pacietību vai gaidīšanu, tāpēc – izprotot to kā mazulis reaģē, mēs varam pielāgot vidi un apstākļus tā, lai mazulis tajā justos komfortabli un pilnvērtīgi varētu apzināties sevi un iepazīt pasauli, jūtoties komfortabli.

Dzimumu atšķirības

Jau vēsturiski dzimums tiek iedalīts – stiprais un vājais. Tomēr bērnībā, neatkarīgi no dzimuma, bērniņš var parādīt dažādas iezīmes, kuras raksturīgas kā vienam, tā otram dzimumam. Dzimumu dalījums vēsturiski bija nepieciešams mūsu senčiem, kad kādam bija jākļūst par mednieku, kādam par vācēju un pavarda turētāju.

Meitenes: Kopš seniem laikiem – sievietes bija tās, kurām bija virkne uzdevumu, kas veicami mājās un šī iemesla dēļ sievietes attīstījās kā piesardzīgākas, pacietīgākas un rūpīgākas personības. Sieviete bija tā, kas saturēja kopā ciemu, rūpējās par kopību un turēja ap sevi citus. Lai šo funkciju spētu pildīt, sievietēs vairāk attīstījās verbālās komunikācijas prasmes un izturība pret dažādām slimībām. Mūsdienās šīs īpašības var redzēt arī mazuļos. Bieži vien tiek uzskatīts, ka meitenes iemācās runāt ātrāk, nekā zēni.

Zēni: Vairāk riska, mazāk emociju – tās ir tās īpašības, kas vēsturiski ir kļuvušas par raksturīgākajām īpašībām, tieši vīriešiem. Tāpat – arī mūsdienās, audzinot zēnus, to tēvi viņiem māca to, ka “zēni neraud, raud tikai meitenes” vai “Esi vecis vai neesi – ej un izdari”. Un, protams, ka mūsdienās šīs īpašības un ieradumi veido bērnu personības. Lai gan – arī te ne vienmēr viss ir viennozīmīgi, jo tāpat kā mēdz būt izteikti vīrišķīgas meitenes, ir arī zēni, kuriem, iespējams, tā straujā, skarbā pasaule, kurā jāuzņemas liels risks, nemaz nav tīkama un viņi no tās izvairās. Te arī parādās vecāku un vides nozīme.

Speciālisti atkal un atkal uzsver to, ka ļoti būtisks ir vecāku ieguldījums, tieši laikā, kad bērniņš mācās būt šajā pasaulē. Ar savu piemēru, tie parāda, kādas ir vērtības, kāda ir mammas vai tēta loma ģimenē, kādi pienākumi veicami, kas par ko ir atbildīgs. Kurš respektē, kurš nosaka lietu kārtību.

Personības veidošanās pirmajos dzīves gados

Pirmajā dzīves gadā - veidojas uzticēšanās un neuzticēšanās. Ja tiek apmierinātas bērna fizioloģiskās un psiholoģiskās vajadzības (ēdiens, komforts, uzmanība, mīlestība), tad viņā veidojas pamatuzticēšanās (iekšēja drošības izjūta, paļāvība). Ja vajadzības netiek apmierinātas, veidojas pamatneuzticēšanās, kas sevī ietver iekšējās bailes un nedrošības sajūtu. Zinātnē tiek uzskatīts, ka ja pirmajā dzīves gadā neizveidojas uzticēšanās kā pamatvērtība , tad nākotnē radīsies kādas psiholoģiskas dabas problēmas.

Otrajā un trešajā dzīves gadā - veidojas patstāvība un varēšana, kas ir pozitīva personības veidošanās iezīme, savukārt šaubas un kauna izjūta ietekmē negatīvi. Šajā vecumā ir svarīgi, lai pieaugušie atbalstītu, veicinātu bērna patstāvību. Ja vecāki bērnu nepārtraukti kritizē, izvirza viņam pārāk augstas prasības, tas var izraisīt arī agresivitāti.

Katrs mazulis ir personība un vecāku rokās ir iespēja – veidot personību, kura spēj pastāvēt par sev svarīgām lietām, jūtas droši un pārliecinoši vai neņemot vērā un nerespektējot mazuļa vajadzības un neatsaucoties, ir iespēja izveidot personību, kura sevi uzskata par mazvērtīgu, par sevi nepārliecinātu.

Viens no veidiem, kā respektēt mazulīti un tā vajadzības - veicot kvalitatīvu mazuļu aprūpi, jau kopš pirmajām dienām un vēlākā vecumā, kas mazulis kļuvis aktīvs, mācās apsēsties, piecelties kājās staigāt - mainīt aprūpes principus, balstoties uz mazuļa vajadzībām, piemēram, aktīvam mazulim mainīt autiņbiksītes, nevis mēģinot to ar varu noguldīt uz pārtinamās virsmas, bet pielāgoties, aprūpei izmantojot, piemēram - Huggies®-Pants autiņbiksītes-biksītes, kas ir īpaši piemērotas aktīviem mazuļiem un pielāgotas tieši meitenēm un zēniem.
Tāpat - ja redzat, ka Jūsu mazulītis labāk rotaļājas vienatnē un citu bērnu klātbūtne viņam sagādā diskomfrotu, nelieciet viņam sadraudzēties ar visiem, apkārt esošajiem bērniem vai dalīties ar rotaļlietām, ja viņš to nevēlas.
Vēl - mēs ļoti labi zinām, ka bērni, ļoti bieži, gribam mēs to vai nē, seko savu vecāku pēdās. Tāpēc - domājam, kā mēs mājās sarunājamies un pievēršam uzmanību tam, kā mēs izturamies pret apkārtējiem, pret dzīvniekiem, pret veciem cilvēkiem, pret citādi domājošiem u.tml.
Būtiski saprast arī to, ka ne vienmēr bērni vēlēsies darīt tieši to, ko vēlēsies vecāki un vēl svarīgāk apzināties, ka bērniem nav jāpiepilda vecāku nepiepildītie sapņi. Bērnam ir jāļauj saprast, kas ir tas, ko vēlas viņš, palīdzot, atbalstot un motivējot! Vecāku rokās ir ļoti liela vara. Vide un rīcība var ietekmēt gan pozitīvi, gan negatīvi, tāpēc - lai izdodas katram un ikvienam "ielikt" savā bērnā tos labākos pamatus!