„Kā cīnīties ar bērna dusmu lēkmēm,” jautā kāda no Māmiņu Kluba mammām. Uz šo jautājumu atbildi sniedz psiholoģe Diāna Zande. 

Dusmas ir cīņa

„Tiklīdz jautājumā izskan vārdu savienojums, „kā cīnīties”, var teikt, ka vecāki ar savu cīņu pret dusmām, dusmas tikai uztur, jo arī šīs emocijas uzskatāmas par sava veida cīņu.

Dusmas ir normāla, dabiski ieprogrammēta cilvēka reakcija. Kā emocija, tās mums paziņo, ka kaut kas nav kārtībā, mēs kaut ko nevaram dabūt vai arī kaut kas nenotiek mums labvēlīgi.

Dusmoties ir normāli jebkurā vecumā, bet pusotru līdz divarpus gadus veci bērni, salīdzinājumā ar citiem, dusmojas ļoti bieži! Viņiem ir daudz vajadzību, kuras bērni paši vēl nespēj apmierināt, un kuras viņiem bieži vien tiek liegtas.

Tāpat šajā vecumā bērniem ir vēlmes, kuras viņi paši apmierināt nespēj, vai to īstenošana prasa vairāk laika, un arī tas viņos spēj izraisīt dusmas,” skaidro Diāna Zande.

Dusmas bērnos raisa arī vecāki!

Tātad dusmas bērnā var radīt paša nespēja tikt galā ar situāciju, bet tajā pat laikā arī pieaugušie, kas pusotra, divarpus gadu vecumā viņu ierobežo jau krietni vairāk nekā zīdaiņa vecumā !

Nav iespējams precīzi atbildēt, kā tikt galā ar bērna dusmām, jo jautājums ir pārāk nekonkrēts (trūkst informācijas par bērna vecumu un konkrētu situāciju, kurā mazulim rodas dusmas). Tomēr Diāna Zande uzskata, ka, pirmkārt, labākais veids, kā bērnam palīdzēt tikt galā ar šīm emocijām, ir atkāpties no cīņas!

Otrkārt, savu bērniņu ir jāpavēro. Tā kā vecāki ar viņu kopā ir visvairāk, viņi sava bērna dzīvē ir vislabākie eksperti!

„Vecākiem ir jāsaprot, kādos brīžos bērniņš dusmojas, un kas notiek pirms viņš sadusmojas. Viņiem jācenšas saprast, kas mazajā izraisa dusmu reakciju un cik intensīvi viņš dusmojas! Vai bērns dusmojas ilgi, un kā viņš nomierinās? Tāpat ir jāpavēro, kas ir tie faktori, kuri uztur savstarpējo cīņu.

Vēl vecākiem vajadzētu padomāt par to, kā viņi paši sekmē bērna dusmas! Dažkārt mēs paši savus bērnus mēdzam pakaitināt, par viņiem nedaudz pasmieties vai arī prasīt to, ko viņi savā vecumā vēl nevar izdarīt.

Lai cik dīvaini tas nebūtu, arī mēs – vecāki – bieži vien savos bērnos izraisām dusmas, tieši tāpat, kā viņi tās rada mūsos,” stāsta psiholoģe.

Tātad ir būtiski saprast to, kādos brīžos mēs paši saviem bērniem kļūstam par dusmas veicinošu faktoru, un censties to labot. Piemēram, brīdī, kad mazais no klucīšiem būvē māju, vecāki var nedaudz pagaidīt, līdz viņš to pabeidz, un tikai tad bērniņu aicināt pusdienās!

Ir ļoti svarīgi tam visam pievērst uzmanību, jo dusmas nemēdz rasties tāpat vien! Tām vienmēr ir kāds iemesls, un tās parādās kādās noteiktās situācijās.

Vecāki paši to var novērot, censties izprast, kādēļ bērns dusmojas, un kaut ko mainīt.

Māmiņu Klubs

Kā tu savam bērniņam palīdzi izvairīties no dusmām, vai arī tās pārvarēt? 

PSIHOLOĢES DIĀNAS ZANDES SEMINĀRI UN LEKCIJAS MĀMIŅU KLUBĀ->>>