19.04 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Kad esi kļuvusi par mammu, tad tikai saproti, ko nozīmē īstā salīdzināšana. Nedod, Dievs, ja Tavs mazulis vēl gada vecumā nestaigā vai arī pusotra gada vecumā vēl neprot nodejot Tūdaliņu deju. Uiii.... Tad sajūties kā tāds atpalikušas, kurš laikam jau neprot audzināt īsti savu bērnu, jo citi bērni taču attīstās labāk, viss viņiem sanāk pārliecinošāk un perfektāk.
Varbūt iesākumā neminēju tos pareizākos piemērus, taču piekritīsi, ka bērnu salīdzināšana pastāv visu laiku. Un dažbrīd tas kļūst vienkārši apnicīgi un kaitinoši.
Tādām citu mammu sarunām, kuras norāda, ka viņas bērns nu gan jau gada vecumā prot perfekti ēst ar dakšiņu un nazi (pārspīlēju, protams), vairs nepievēršu uzmanību, bet viena lieta gan jau pāris nedēļas kā tāds truls nazis dur sirsniņā.
Kopā ar savu bosiku apmeklējam bērnu skoliņu. Reizi nedēļā, lai bērns būtu sabiedrībā, iemācītos, ka citiem nevajag ar pirktu bakstīt ārā acis, un vispār ārpus mājas ir kādas pieklājības normas, kas jāņem vērā. Skoliņā dejojam, dziedam (cik nu tādi mazi knēvelīši to var izdarīt) un viss būtu perfekti, BET... Kā vienmēr seko kāds Bet... Šķiet, jau kādu trešo nedēļu pēc kārtas skolotāja nebeidz atkārtot, ka Kārlītim nu gan viss sanāk labāk nekā citiem. Protams, citi bērni jau arī malači, saprot, kā jāplaukšķina rociņas, taču Kārlītis... tas nu gan ir eņģelītis! Viņš vislabāk prot plaukšķināt rociņas, dauzīt kājiņas mūzikas ritmā un jā... Viņš pat spēj atdarināt skaņas!
Šajos brīžos sev uzdodu jautājumu, vai tas liecina par pedagoga profesionalitāti? Salīdzināt tik mazus bērnus un izcelt kādu par labāku? Jo bērni jau patlaban, iespējams, nesaprot, ka kāds tiek izcelts par labāku, bet vecākiem gan tas rada nelielu sāpīti sirsniņā. Cenšos šos pedagoga teiktos vārdus neņemt pie sirds un laist “gar ausi”, taču, kā redzi, par to turpinu domāt.
Zinu, ka mans mazais priekšnieciņš ir gudrs, attapīgs un visumā attīstīts bērns. Lai jau Kārlītim tiek visas uzslavas, lai... :)
Es teiktu, ka ir svarīgi kā un kur to pasaka. Ja ar domu, ka paskatieties un dariet kā Kārlītis, jo jūs taču varat un Kārlītis vienkārši perfekti izpilda prasības, tad neko sliktu nesaskatu.
Katram vecākam savējais ir vis, vis, bet jāsaprot, ka prasmes ir lielākoties jāpagūst, ieguldot darbiņu un to svarīgi saprast arī mazajam - dari kā Kārlītis, patrenējies un tev sanāks labāk kā Kārlītim 😀 ir uz ko tiekties! 😉
Bez tam kārlītim varbūt sanāk vislabāk sist plaukstiņas, bet Jānītim padodas būvēt vissmukākās mājas no klučiem!
Ja es vērtēju kā pedagogs- nē, tas nav korekti, ka viņa tā izsakās. To var pateikt, kad ir viens pret vienu, ka labi sanāk, vai nu arī- ja uzslavē Kārlīti, tad jāuzslavē arī pārējie bērni par kādām lietām, ko spēj labi paveikt.
Nē, es neesmu Kārlīša mamma un tas tiek teikts publiski 😀
Varbūt Kārlītim vienkārši būs talants uz kaut ko tādu muzikālu, kamēr pārējiem bērniem - vēl uz ko citu. Un vispār bērniem līdz skolas vecumam novērojama tik dažāda attīstība, taču uz skolas vecumu tāpat visi ir apmēram vienu un to pašu apguvuši, tikai katrs savā vecumā.