Kāpēc un no kā rodas aizlikts deguns?

Kāpēc un no kā rodas aizlikts deguns?

17. Dec 2016, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Iestājoties aukstākam laikam, nākas saskarties ar aizliktu degunu un iesnām. Māmiņu klubs noskaidro, kas veicina aizlikta deguna rašanos, jo izrādās, ka iemesli tam var būt ļoti dažādi.

Deguns palīdz uztver dažādas smaržas, darbojas kā filtrs pret putekļiem, dažādām baktērijām un vīrusiem, tas arī pašattīrās, kā arī pēc nepieciešamības sasilda vai atdzesē ieelpoto gaisu, lai tas būtu ķermenim piemērotā temperatūrā. 

Ja ir aizlikts deguns, ir izveidojusies deguna gļotādas tūska, ir grūti paelpot vai ir niezoša sajūta degunā un pēc neilga laika pievienojas arī iesnas, naktī bieži izkalst kakls un nepatīkamās pašsajūtas dēļ nav apetītes. Visbiežāk tas norāda uz iekaisumu deguna dobumu gļotādā - apgrūtinātās elpošanas dēļ izveidojušies gaisa plūsmas traucējumi neļaujam degunam pašattīrīties un deguna dobumos uzkrājas lieks šķidrums. Par aizliktu degunu liecina arī izmaiņas balsī, bieži vien tā kļūst zemāka.

Kas veicina aizlikta deguna rašanos

Aizlikts deguns var rasties, ja bērns saskaras ar krasām temperatūras maiņām – karsts, auksts, karsts, auksts, īpaši, ja bērns nav norūdījies vai viņam ir pazeminājusies imunitāte. Rudenī un ziemā tas īpaši izteikti, jo telpas ir siltas, bet āra gaiss auksts, tāpēc saskaramies ar saaukstēšanās slimībām. Laikapstākļi ietekmē deguna pašsajūtu - lietus, sals, stiprs vējš.

Baktērijas un vīrusi var veicināt aizlikta deguna veidošanos, jo gļotas sabiezējot cenšas tos aizkavēt.

Aizlikts deguns var būt arī dēļ alerģiskas reakcijas, kad ne tikai jāšķauda, bet jācīnās ar iesnām uz aizliktu degunu. Tā var būt arī reakcija uz asiem ēdieniem, garšvielām, jo deguns cenšas pārējo organismu no tām pasargāt.

Ārējās vides kairinājuma dēļ arī var būt aizlikts deguns, īpaši jāuzmanās bērniem, kuriem nākas elpot cigarešu dūmus. Ne tikai tabakas dūmi ir nepatīkami, bet tajos esošais nikotīns paralizē deguna gļotādas skropstiņu darbību. Savukārt kondicionēts gaiss sausina deguna gļotādu un arī var novest pie aizlikta deguna un iesnām.

Aizlikts deguns var būt arī dēļ palielinātiem adenoīdiem jeb iekaisušām aizdegunes mandelēm, kā arī citām deguna dobuma saslimšanām. Tāpat to var veicināt vispārēja organisma saslimšana.

Degunam aizsargājoties, aizlikts deguns var rasties arī kāda svešķermeņa dēļ – vai nu tas ir vates gabaliņš vai kaut kas neliels, ko bērns, nevienam neredzot, ir pamanījies iebāzt degunā.

Jāuzmanās, ja iesnu izraisītāji ir kāda no infekcijām, jo deguna dobums ir savienots ar vidusausi un tādēļ infekcija var nonākt arī tur, īpaši bērniem, kuriem savienojums ir īsāks un platāks. Izteikti tas var notikt gulēšanas laikā, kad organisms atrodas horizontālā stāvoklī. Tāpat infekcijas gadījumā tā var nokļūt balsenē, trahejā, bronhos, acu dobumos, arī smadzenēs. Tāpēc, lai gan iesnas var ilgt veselu nedēļu, nav vēlams, ka tās turpinās ilgāk par septiņām līdz desmit dienām, jo var izraisīt komplikācijas.

20161116092659-97709.jpg

www.quixxbaby.lv