Kāpēc slimo bērnu māmiņas ir mūsu valsts ķīlnieces?

Arvien biežāk presē izskan lūgumi pēc palīdzības no māmiņām, kam ir bērniņi ar retām slimībām. Šiem mazuļiem ir nepieciešama speciāla pārtika, speciāli maisījumi-INFATRINI, TUTELLI, NEOCATA U.C.

Vai tas mūsu valstij dara godu, ka vecākiem jālūdz palīdzība, lai pabarotu slimus mazuļus.  

Kādu laiku atpakaļ man pazīstama māmiņa cīnījās par savu jau pieaugušo dēlu, jo patsmitgadnieku vecumā viņam konstatēja šizofrēniju. Māmiņa pameta mūsu valsti un pārvācās dzīvot uz Angliju, ne tāpēc, ka viņa meklēja labāku darbu vai naudu, bet tāpēc, lai palīdzētu dēlam, jo tur ir pieejama valsts apmaksāta ārstēšana un rehabilitācijā šādiem pacientiem.

Vai mūsu valstī nolaidīga bezdarbība ir sava veida dabīgā atlase, ja vecāki varēs mazais izdzīvos, ja ne...........

Kas ir par pamatu tam, ka mūsu valsts vīri kā strausi galvu iebāzuši smiltīs izliekās, ka pie mums nav šādu problēmu. Kāpēc šo problēmu neceļ gaismā un nerisina. Mums valsts vīri  cīnās ar ģimenes pabalstiem un nezin kam maksāt tos dažu latu, kam nemaksāt, varbūt vienkārši šo naudu novirzīt šādiem mērķiem, jo tas niecīgais atbalsts lielākai daļai ģimeņu nemaina finansiālo situāciju, bet tai daļai, kas mēnesi no mēneša gaida šo naudu, lai būtu līdzekļi iegādāties grādīgo, šādu pabalstu jau sen vajadzēja atņemt, uni atrast citu veidu kā  sniegt sociālo atbalstu tādu ģimeņu bērniem.

Es varu tikai iedomāties, cik smagi ir tām māmiņām, kam jāskatās, kā mazulis dienu no dienas mokās, ka varbūt rīt viņai nebūs ko dot ēst, jo nebūs naudas ar ko nopirkt nepieciešamo maisījumu, ja parastā situācijā var paēst kaut vai tikai kartupeļus un badā nenomirsi, tad ko darīt šādos gadījumos? 

Dzīvojot Latvijā, es no sirds visām māmiņām novēlu, lai Dievs mūs sargā un mūsu mazuļi ir veseli.