Kāpēc jāved bērns pie acu ārsta?

Reizēm var šķist, kāpēc mums vispār ar bērnu ir jāiet pie ārsta, ja reiz viņš jūtas labi un arī vecākiem nešķiet, ka tāda vajadzība varētu būt. Tomēr mediķi ir citās domās – iespējams, ir lietas, kuras mēs nepamanām, tāpēc ir noteiktas dažādas veselības pārbaudes bērnam, sasniedzot noteiktu vecumu, viena no tām ir došanās pie acu ārsta.

Konsultē Bērnu slimnīcas acu ārsts Una Epnere un Bērnu Slimnīcas optometriste Zanda Meškovska.

Jau ļoti daudzus gadus Latvijā ir noteikts, ka bērniem vēlams doties pie acu ārsta viena, trīs un sešu gadu vecumā, ja nav sūdzību un nav nepieciešamības to darīt ārpus kārtas. Iespējams ar laiku mazuļa actiņu pārbaude gada vecumā vairs nebūs noteikta kā obligāta, jo bērni tik agrīnā vecumā vēl nespēj speciālistam sniegt neieciešamo informāciju, taču vēlāk gan to vēlams paveikt.

"Pārbaudi 3 līdz 4 gadu vecumā vajadzētu veikt, jo tas ir laiks, kad var kaut ko labot ar treniņiem un brillītēm, jo skolā ir jāpalaiž bērns, kurš spēj labi redzēt ar abām acīm," uzskata acu ārste Una Epnere. "Nereti ir bijuši gadījumi, kad vecāki atved bērnu un it kā faktiski bērns redz gan lidmašīnas, gan netīrumus uz grīdas, it kā viss kārtībā. Bet, atnākot neilgi pirms skolas, vecākiem par pārsteigumu viena acs redz labi, otra- redz slikti, bet to nevarēja pat nojaust. Acu ārsts pārbauda, vai abas acis ir redzīgas un labi strādā kopā."

Ja ir iespēja pārbaudīt bērnam redzi poliklīnikā, kuru mēs dēvējam par savu, šī iespēja noteikti ir jāizmanto, jo Bērnu slimnīcas pārraudzībā vajadzētu atstāt gadījumus, kad bērniem nepieciešama palīdzība – dažādu saslimšanu vai iedzimtu problēmu risināšanu, kā arī nepieciešamo operāciju veikšanu, jo vispārējo bērna redzes pārbaudi var veikt arī optometrists.

Bērnu slimnīcas optometriste Zanda Meškovska skaidro, ka optometrists ir redzes speciālists, kas skatās redzi – tīri funkcionālās lietas, redzes asumu vai actiņas skatās kopā, briļļu korekciju, kontaktlēcu pielaikošanu, apmācīšanu: "Bērnu slimnīcā nodarbojos ar šķielēšanas pacientu mērīšana, nosūtīšana uz operāciju vai uzraudzību pēc operācijas."

Patiesi, šķielēšana ir viena no lietām, kuru mēs – mammas un tēti noteikti varam pamanīt paši. Visbiežāk šo problēmu risina ar briļļu palīdzību. "Ja bērns šķielē, jautājums, vai tā ir pastāvīga, kādā mērā šķielēšana ir. Tomēr nereti gadās tā,ka bērns šķietami šķielē, bet tā ir bērna sejas īpatnība- lielas acis un deguns vēl nav izveidojies, tāpēc izskatās, ka acis it kā ir kopā," novērojumos dalās Una Epnere.

Pirmreizējā vizīte pie acu ārsta parasti ilgst aptuveni stundu, lai gan pieraksta laikam ir atvēlēta vien pus stunda, tas saistīts ar to, ka bērniņa actiņās tiks pilināti pilieni un mums ir jāgaida to iedarbība, lai pārbaudītu actiņu stiprumu.

Vēl, protams, bērna uzvedība ir tā, kas var mudināt mūs nojaust, ka kaut kas iespējams nav īsti labi ar bērna redzi, jo bērns visticamāk nenāks un neteiks – mammu, es īsti labi neredzu.

"Ja bērns grib mantas apskatīt ļoti tuvu sejai, pētot tās, nepazīst cilvēku sejas pa gabalu, grib atrasties tuvāk pie TV,tie var būt signāli,ka kaut kas varētu nebūt kārtībā," stāsta acu ārste. 

Teju ikvienai mammai ir jautājums par to, cik ilgi un vai vispār bērns drīkst skatīties multfilmas TV vai datora ekrānā. Izrādās to drīkst darīt ne vairāk kā divas reizes dienā un nebūtu vēlams, ja katra reize pārniegtu 20 minūtes. Ja bērns skatās garāku multfilmu, tad ir kādā brīdī jāietur pauzīte, lai actiņām nebūtu pārāk liela slodze. 

Savukārt bērni, kuri jau mācās skolā, laiku pa laikam ir jāpavēro, lai mēs saprastu vai ar viņu redzi viss ir labi, jo rezēm var būt tā, ka mums šķiet – mans bērns ir slinks, jo evēlas mācītis, taču iespējams bērns īsti labi neredz, tāpēc pretojas mācību procesam.

Un tieši tāpēc ir acu ārsti un optometristi, pie kuriem doties, lai noskaidrotu, kāda ir mūsu bērnu redze, jo mēs esam tie, kas ir atbildīgi par savu bērnu veselību.

Māmiņu Klubs