18.04 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Ir mazuļi, kuri ir īsti eņģelīši, savus vecākus lutinot ar vissaldāko miedziņu visas nakts garumā jau no pirmajām dzīves dienā. Bet tikai ne Fejiņa. Es vēl šodien atceros, kā pirmajos mēnešos kopā ar mazo princesi, kura varēja kliegt stundām no vietas, sēdēju līdz 2 naktī, citreiz līdz 4. Pirmā no rīttiem cēlos, pēdējā gāju gulēt.
It kā patlaban jau viss ir daudz, daudz mierīgāk. Tiesa, Fejiņa vēl aizvien nav nekāda agrā gulētgājēja. Var lēkāt pa gultu un smieties līdz pusnaktij. Kā bērnu nolikt ātrāk gulēt? Ar varu taču nepiespiedīsi tāpat kā ar varu nekļūsi mīļš. Gatavošanās miedziņam mūsu mājās sākas jau ap plkst. 20.00, kad ir vannošanās, pārģērbšanās pidžamā, bet... ko tu naktsputniņam padarīsi.
Naktīs Fejiņai gan vēl aizvien ir obligāta viena celšanās reize. Nē, ne lai paēstu, bet gan lai vienkārši pakliegtu. Viņa var sēdēt savā gultiņā un raudāt, raudāt, raudāt. Ja izdodas viņu paņemt rokās, samīļot, tad kliegšana norimstas ātrāk, bet ir reizes, kad nelīdz pilnīgi nekas.
Tādu piedzīvojām arī šonakt (tā kā vasarā jau agri kļūst gaišs, 4.30 ir gan grūti nosaukt par nakti), kad pamodos no meitas histēriskas raudāšanas. Fejiņa sēdēja savā gultā un kliedza, kliedza, kliedza. Vēloties paglāstīt mazajai muguriņu, mana roka tika atgrūsta, meitēns arī neatsaucās, kad piedāvāju viņu samīļot vai paņemt klepī. Pilnīgi bezcerīga komunikācija. Vienubrīd histērija jau nonāca līdz tādam līmenim, kad Fejiņa vairs nespēja pati apstāties. Ņēmu talkā glāzīti ar ūdeni, uzšļakstot pāris pilienus auksta ūdens uz sejas, taču arī tie viņu neatrāva no lielās kliegšanas. Padzērusies ūdentiņu no pasniegtās krūzītes, Fejiņa turpināja raudāt un kliegt. Beigās maziņā izrāpās no savas gultiņas, nogūlās uz grīdas un tur pēc brīža arī aizmiga.
Kas pie vainas? Slikts sapnītis, mēness fāzes vai karstais laiks? Ja iepriekšējā vakarā Fejiņa būtu satrakojusies no dauzīšanās ar brāli, tad vēl varētu kliegšanu savilkt kopā ar uzbudināmību pirms gulētiešanas, bet... šajā reizē iestājies apjukums, jo nesaprotu, kas atgadījies ar bērnu. Lai arī Fejiņas vārdu krājums savam vecumam ir gana plašs, viņa vēl neprot pastāstīt pati par savām sajūtām.
Stāstot par šādām kliegšanām neiroloģei, līdz šim esmu saņēmusi atbildi, ka viss ir kārtībā. Manam bērniņam viss ir labi. Par to, protams, liels prieks, bet kāpēc iknakts kliedzieni?
Patlaban apsveru domu par Baha ziedu ņemšanu talkā.
Padalieties ar savu pieredzi, vai arī jums ir nācies saskarties ar situācijām, kad mazais nakts vidū pamostas ar lielu kliegšanu un nespēj savu histēriju pārtraukt?
Varu padalīties par saviem bērniem. Vienam ir pilni 9, otram tūlīt būs 4. Lielākais vēl pāris naktis atpakaļ stāvēja pie manas gultas un raudāja, bet kopumā šis bērns sāka gulēt 7 gadu vecumā tā kārtīgi. Mazais vēl joprojām dzīvojas apkārt, reizēm raud, reizēm vienkārši pārvietojas, mainot guļvietas - te kāda no mājās esošajām gulēšanai paredzētajām mēbelēm, te kaut kur uz grīdu pārceļas, dikti neprognozējams bērns. Esmu izvadājusi pie osteopāta, homeopāta, lielo - arī smilšu terapija. Jā, viss dod kaut kādu rezultātu, bet ne tādu, ka varu teikt, ka es nezinu, kā tas ir, ka naktī bērns neļauj gulēt. Ilga migšana - jā, tas ir mūsējais. Neatceros, kad tas pārgāja lielākajam, bet ap šādu mazākā vecumu, ja reiz saņēmos otram bērnam 😃
Lielajam pēdējais, kas uzlaboja miegu, bija miofunkcionālā terapeita - audiologopēda apmeklējums tajos 7 gados.
Par ieteikumiem kā izvairīties, nu ja godīgi neko nevaru ieteikt... Mums arī parādījās it kā nenokā. Likās, varbūt dēļ tā, ka vakarā biju par ko sarājusi. Bet tāpat bija vakari, kad jārājas, bet sīcis tāpat saldi čučēja.
Man grūti pateikt, bet liekas, ka tavai mazajai tāpat kā manam puikam reizēm naktī parādās 'nakts bailes' (krieviski vairāk informācijas, pati lasīju vāciski - Nachtschreck). Kas no murgiem atsķiras ar to, ka bērns nav atmodies un ja nepamodinās nākamā dienā arī neko neatcerēsies. Mazākiem bērniem tas tiešām skaitoties normāli, skaidro ar to ka mazie kaut kā iestrēgstot starp miega fāzēm. Mūsu gadījumā labākais tiešām ir nogaidīt, nezinot pirmoreizi mēģināju modināt un vilkās daudz ilgāk. Mūsu mazais reizēm spārdās un mētājas, tā kā vienu noteikti nevar atstāt. Kliegšana gan ir stindzinoša un arī nespēja bērnu mierināt... Par laimi šīs epizodes bija retas.
http://vecakosanas.espati.lv/index/view/raksts/Naktsmiera-traucetaji-jeb-berns-murgo/id/178/ man ieteica šo izlasīt, bet nu mums no tā visa reāli nekas neatbilst un nestrādāja..
Aizmirsu piebilst, ka šie murgi un kliegšana mums dažkārt ir arī diendusas laikā, arī kad bērns ir absolūti vesels (nav arī paaugstināta T).
Bērniem atļauts skatīties tikai tādus raidījumus - multenes, kurās nav vardarbības, vakaros cenšamies mierīgas rotaļas, dēļ mazās māsas miera, pa dienu vairāk laika pavada ārā...nu tāda diezgan veselīga vide tiek radīta...izskaidrojuma man nav šiem murgiem...
P.S. labojums 3.5 gadi puikām un 10 mēn.meitiņai
Man bērniem ir 3,5 un 10 mēn., vienam no pukām ir šādas nakts kliegšanas, īpaši, kad ir slims vai nez no kā pacēlusies T. Viņš tajos brīžos murgo, esmu lasījusi, ka jā, tas esot tā normāli bērniem, augšanas perioda īpatnība, bet nu tas ir kkas traģisks - bērns paliek bāls kā krīts, acis vaļā, miegā kliedz nebalsī, ka šermuļi pār kauliem...un saka, ka nevajagot modināt, tikai mierināt, bet mums mierināšana un nemodināšana turpinās ar vēl apmēram 30 muin kliegšanu, 1 x izmēgināju pēc psihologu ieteikumiem mierināt un nemodināt, pēc 30 min.mans mātes instinkts lika modināt, tam man vajadzēja vēl vismaz 20 min.lai bērnu pamodinātu no sliktā sapņa un nomierinātu, un noliktu atkal gulēt, jāsaka, ka pēc šādām sirdi stindzinošām kliegšanām naktī, mans bērns baidās viens gulēt savā gultā, kur nu vēl tajā aizmigt...Sāku dot uz nakti Relaxen sīrupu (Silvano), man ieteica to padot bērniem, kā nomierinošu līdzekli (homeopātisks, augu tējas sīrups), mierīgākas naktis ir kļuvušas, bet nu gadās vēl pa murdziņiem, ko reiz pa reizei redz...bet nav pagaidām tik traki vairs...
Es nakts brēkšanas ļoti sasaistu ar zīdīšanu. Ja pareizi sapratu, tad Jūs vēl barojat meitu. Piena padevi beidzot noslēdzu, kad meitai bija 1,8 mēn. Nakts miegs pilnīgi izmainījās, mostas daudz, daudz retāk, nebrēc, tikai pasauc mammu vienreiz, citreiz nemaz. Pirms tam gāja visādi. Vēl viens no iemesliem, kā esmu izsecinājusi, manas meitas raudāšanai - kad guļ diendusu, bieži vien, guļot uz muguras, saliek abas rokas zem galvas, citreiz vienu. Ļoti bieži šādi guļot viņa pamostas raudot, raudāšanai tāds neizpratnes un bezpalīdzības pilns raksturs. Man šajā pozā guļot nenormāli notirpst rokas, tad nu pieļauju, ka meita raud no notirpuma sajūtas, kas ir briesmīgi nepatīkama.
Baha ziedi varētu palīdzēt. 😀 Bet, noskaidrojiet, varbūt tos der lietot visiem ģimenē, lai uzlabotos kopīgā atmosfēra. Nu, jebkurā gadījumā, skādi nenodarīs. 😀
Varbūt varat pavērtēt diendusas un brīžus, kad ejat gulēt. Uh, kāda nozīme ir 5 minūtēm. Citreiz nokavētas 5 minūtes būtiski izmaina gulētiešanu un bez "jampadrača" pāris stundu garumā tad gulēt neiet. Mums svarīgi "noķert" to brīdi, kad sāk nākt miedziņš. Tad čuč minūtes vai divu laikā. 😀
Viena mamma man vienreiz teica, ka viņas bērniem bļaušana naktī bija, jo krampīši kājiņās esot bijuši pret, ko palīdzēja magnijs. Abiem esot bijis pēc gada vecuma tas, kad aktīvi esot palikuši.
Tad pakonsultejaties ar gim.arsti. Varbut nosutis pie neirologa. Varbut kadu sirupu izrakstis. Neesmu arsts, bet domaju,ka palielakam bernam,kurs nav zidainis sadas naktis(katra,ne reizite pec slikta miega vai puedzivojumiem bagatas dienas)nav norma.
Diendusa tiek gulēta, piedevām, neesmu novērojusi pilnīgi nekādas sakarības starp kliegšanu naktīs un aktīvākām/mierīgākām dienām/vakariem. Vakar pat, savlaicīgi pagulējusi diendusu, vakarā pastaigājusies, pirms miedziņa bija mierīga kā eņģelītis. Priekš manis tā ir pilnīga mistika.
Zobu Fejiņai pilna mute, nešķiet, ka kāds tagad sprauktos ārā, jo ir izlīduši arī tālākie "resnie" zobiņi.
Pa dienu iet pagulet? Varbut parak aktica un piedzivojumiem bagata ikdieba jums.
Vai, traki. Ceru, ka atradīsiet risinājumu. Atceros gadījumu, kad vecākajai meitai 2 gadu vecumā pastaigas laikā diezgan patālu no mājas uznāca histēriska kliegšana un raudāšana, tā ka nevarēja apstāties un nekas nelīdzēja. Kliedzošu iesprādzēju ratos, kliedzošu vedu mājās un kliedzošu nesu augšā pa kāpnēm. Tad apgūlās uz grīdas un turpināja brēkt ar pauzīti, kad piezvanījām tētim un viņš sāka izdot "nomierinošās tēta skaņas". Pēc zvana turpināja kliegt, kamēr aizmiga.