Kāpēc bērni raud? Tā ir daļa no viņu attīstības

Bērna dusmas un asaras ir viena no tām izpausmēm, kuru mēs, ticamākais, gribētu izsvītrot no savas un bērnu ikdienas. Mūsu, vecāku, priekšstats, lielākoties ir tāds, ka galvenā laimīga bērna pazīme ir smaidīgs un apmierināts bērns. Bet ne vienmēr. Raudāšana ir daļa no bērna attīstības. Caur to bērns ļoti daudz iemācās!

Raudāšana un dusmas ir pavisam normāla, pat nepieciešama attīstības sastāvdaļa. Šo emociju atpazīšana, pieņemšana un izdzīvošana ir ļoti svarīga, tāpēc ļoti svarīgi, lai mēs kā vecāki spētu atrast mieru sevī, lai ļautu bērnam piedzīvot arī šīs, normālai attīstībai tik ļoti nepieciešamās, sajūtas. Protams, mums ir jāsaprot, kādi ir iemesli, kāpēc bērniņš raud, un viņa atstāšana un ļaušana aizgūtnem raudāt nav pareizākais risinājums. 

Raudāšana palīdz bērnam mācīties

Noteikti ikdienā vērojot savu bērnu, pavadot ar viņu kopā laiku, pamanīsiet, ka ir reizes, kad viņš spēlējoties paliek dusmīgs. Reizēm šīs dusmas mēdz pāraugt no neapmierinātības līdz histēriskai raudāšanai un dusmām. Viņš izrāda nepatiku pret citiem, pret tēti, mammu, brāļiem un māsām, bet tam visam par iemeslu var būt vienkārši nespēja konkrētā mirklī no klučiem uzbūvēt torni. Bērnam sastopoties ar šķērsli, rodas emocionāls satraukums un tā ir normāla mācīšanās sastāvdaļa. Jo, lai bērns iemācītos, tam ir jāpārvar satraukums, pēc kura seko atvieglojums un laime. Dodiet bērnam laiku un esiet pacietīgi. Nevainojiet viņu par to, ka viņam kaut kas nesanāk, bet uzmundriniet, kad situāciju viņš ir atrisinājis.

Raudāšana un emociju izdzīvošana ikdienā uzlabo miega kvalitāti

Maldīgs ir uzskats, ka bērns būs mierīgāks un labāk gulēs tad, ja no emocionāliem satraukumiem un raudāšanas mēģināsim izvairīties. Nomodā neļaujot paust arī negatīvas emocijas, mēs atstājam vienīgo iespēju šīm emocijām izpausties miegā. Bērniņš aizmieg, mierīgi guļ, bet tad pēkšņi pamostas, nav izprotami iemesli, kāpēc tā ir noticis, mēģinām nomierināt, bet reizēm nesekmīgi. Miegā bērns pārstrādā dienā iegūtas emocijas. Tāpēc, ja viņš pa dienu tās nepaspēj izdzīvot, šīs emocijas izpaužas miega laikā.

Bērns raud tad, kad esat pateikuši ”Nē”

Tā ir dabiska reakcija gan no jūsu puses, ierobežojot kādu bērna darbību, tāpat arī no bērna puses. Viņš šādi reaģē, jo tajā brīdī viņam šķiet, ka jūs nezināt, cik ļoti viņam ir vajadzīgs tas, ko viņš tajā brīdī vēlas panākt. Jūs saprotat, ka ir robežas, kurām ir jābūt, tāpēc, ja esat pateikuši “Nē” un bērns reaģē ar asarām. Jums ir vēlme viņu žēlot, bet tajā brīdī jūs iedosiet viņam signālu, ka robežu ir iespējams pārkāpt un ar katru nākamo reizi šī robežu nospraušana būs arvien grūtāka.

Bērna raudāšana ir arī drošības sajūta

Tas, ka bērns jūsu klātbūtnē atļaujas būt kašķīgs un vairāk raudāt, patiesībā, ir liels kompliments. Varbūt pat viņš tā nejūtas, viņš vienkārši jūsu klātbūtnē jūtas ļoti brīvi. Bērni savu kašķīgumu neizmanto, lai ar mums manipulētu. Bērni pieņem mūsu pateikto nē, bet viņa asaras un kašķīgums ir vienkārša reakcija. Vecākiem ir jāpalīdz bērniem tikt pāri arī šiem mirkļiem, stingri pastāvot uz noteikto, bet tajā pat laikā atbalstot bērnu arī viņa ne tik priecīgajās sajūtās.

Ja bērns savas emocijas var paust mājās, tad, atrodoties sabiedrībā, viņam tādas vajadzības nebūs

Mājas ir vieta, kurā bērns jūtas visdrošāk. Tāpēc būtu svarīgi, ka tieši mājas ir tā vieta, kur bērns drīkst paust savas sajūtas, pat ja tās ir negatīvas. Izraudāšanās un izdusmošanās, zinot, ka viņš savās sajūtas nav viens, ir ļoti vērtīgs atbalsts no vecāku puses. Dusmas var atstāt mājās, bet, ja mājās nedrīkst raudāt un kašķēties, ja šīs sajūtas tiek slāpētas, tad tās tiek nestas ārā.  Jo vairāk vecāki spēj atrast laiku un vietu arī emocijām, tās pieņemt, ne noraidīt, jo vairāk arī bērns iemācās tās kontrolēt.