Kad un ar ko sākt apgūt podiņmācību?

Mūsu mazais nu jau lielais puika ir sasniedzis gada atzīmi. Protams, ka šis gads ir bijis ļoti īpašs, jo tik strauja bērna attīstība, kāda tā bijusi pirmajos 12 dzīves mēnešos, turpmāk vairs nebūs. Taču šoreiz parunāsim par ko citu.

Gads ir kā atgādinājums, ka vēl tikai nedaudzi mēneši un man būs jāatgriežas darbā. Es nesatraucos par to, ka mans bērns varbūt līdz tam laikam vēl nebūs iemācījies pats patstāvīgi apģērbties (tā noteikti arī būs), vai arī nemācēs vēl ēst tik tīrīgi kā to paģēr smalkā etiķete, vai arī par to, ka pirmās dienas varbūt atvadoties sabiedrotais būs asaras (galvenais neraudāt pašai mammai, tad viss būs labi). Patiesībā, ja runājam par bērnudārzu, man nav uztraukuma. Vienīgais, par ko nedaudz satraucos, ir tas, vai būs vieta bērnudārzā. Taču tas jau cits stāsts.

Šoreiz visvairāk uztraukumu izrāda vīrs, kurš uzskata, ka mums jau tūlīt pat jāsāk dēls radināt pie podiņa. Un te sākas jautājumi...

Pat vairs neatceros, kā ar podiņu iepazīstinājām vecāko. Tas laikam bija tik vienkārši, ka tāpēc arī apmācības process nav palicis atmiņā. Gandrīz vai šķiet, ka nopirkām podiņu un mazais pats zināja, kas ar to jādara. Uz bērnudārzu autiņbiksītes devām līdzi vien ļoti īsu laiku, jo meitiņa pati paziņoja, ka tās kājās vairs nevilks. Viņa pat atteicās vilkt autiņbikses kājās, kad nepilna 1,5 gada vecumā ar auto braucām uz Berlīni. Biju jau sagatavojusies, ka ceļā noteikti gadīsies kāda avārija, bet nē. Viss bija izcili.

Ar to gribu teikt, ka viss process mums bija ļoti, ļoti viegls. Pat tik viegls, ka neatceros, ar ko tas viss sākās.

Un tagad, kad kārta mūsu jaunākajam, šajā jautājumā jūtos kā pilnīgi zaļš gurķis. Ne reizi neesmu sēdinājusi puiku uz podiņa ar varu (ko tādu darīt būtu cietsirdīgi un nežēlīgi). Un tajās reizēs, kad rotaļāšanās pēc apsēdināju, viņš jau pēc pāris sekundēm bija tālēs zilajās. Kustīgs kā ūdenszāle. Podiņš mums stāv vannas istabā redzamā vietā un nu gaidu, kad mazajam pašam radīsies par to interese. Kaut kad noteikti tā stunda sitīs...

Ar ko un kādā vecumā podiņmācība sākās jūsu mājās?

Labprāt uzklausīšu pieredzi, kā apvienojāt podiņmācību ar bērnudārza apmeklējumu. Vai pašvaldības dārziņā audzinātājām maz ir laika krāmēties ar bērniem, kuri vēl lieto autiņbiksītes? Kāda ir attieksme pret šiem bērniņiem?