Cik vecs bija jūsu bērniņš, kad pastaigās vairs neņēmāt līdzi ratus?

FejuFeja
FejuFeja 17. aprīlis 2018 06:37
1696

“Pati, pati, pati!”

Tā nostājusies uz savām kājām, ja vien prastu runāt vairāk vārdus, noteikti man teiktu mazā Fejiņa, kad dodamies laukā. Patiesībā, vēl tik nesen, šķiet, devāmies supergarās pastaigās, kuru laikā mans mazais kunkulītis gulēja, bet nu... Ui, tagad Fejiņa par savu lielāko izaicinājumu uzskata sētas kaķu iztrenkāšanu, visu baložu uzskaitīšanu un sarunāšanos ar garām ejošajiem suņiem.

Un vārds “rati” ar katru dienu iegūst aizvien vēsturiskāku izpratni. Tagad, kad apjautusi savu varēšanu, mazā dāmīte vairs nav pierunājama sēdēt ratos, jo daudz interesantāk šķiet skriet uz visām debespusēm, kur vien acis rāda. Tāpēc, lai gan rati pastaigās formāli vēl tiek ņemti līdzi, faktiski tie savu tiešo funkciju pilda minimāli, jo diez vai manu iepirkumu atgādāšanu mājās varētu nodēvēt par to galveno uzdevumu.

Tad nu vislielākais prieks mazajai Fejiņai ir par visa veida kāpnēm. Patiesībā, pie kāpnēm varētu pavadīt visu pastaigai atvēlēto laiku, kāpaļājot te augšā, te lejā, te atkal augšā, te atkal lejā. Un tā mamma ar saviem ratiem var iet pa gaisu! Tā pamazām, pamazām audzējam metrus, lai mūsu pastaigas uz divām kājām taptu aizvien garākas. Savukārt reizēs, kad Fejiņu tomēr iesēdinu ratos, lai šķērsotu kādu lielāku ielu, dumpošanās ir pamatīga. Vakar pat, no dusmām meitene sēdot ratos novilka savas kurpes un tās aizmeta. Ja jau mamma nesaprot, ka viņa var pati, tad lai dabūt sodiņu par meitas neklausīšanu.

Vislielākais prieks Fejiņai ir par došanos uz bērnudārzu. Nē, nē, vēl abas dzīvojamies mājās, taču ik dienu ejam pretim uz dārziņu lielajam brālim. Un tur Fejiņa var izskrieties pēc sirds patikas, jo mammai nav jāsatraucas, ka, skraidot pa zaļo zālīti, meita ievelsies kādā suņa mīnā. Un vislielākos sajūsmas spiedzienus Fejiņa velta brīžiem, kad var kāpt pa kāpnēm (jā, jā, atkal jau kāpnes) uz otro stāvu, kur atrodas brāļa grupiņa. Jo bērnudārzā kāpņu margas ir mazo nebēdņu augumā, tāpēc Fejiņa var droši pieturēties un uz priekšu tikt vēl naskāk.

Jā, viens gan man nesimpatizē šim laikam, kad Fejiņa dodas pastaigās. Tās ir suņu “mīnas”, ar kurām piešaudīta visa zaļā zona. Kur vien skaties – pa kādam sū... Vienudien pat nenoturējos un kādam saimniekam, kura suns manā acu priekšā nokārtojās, aizrādīju, ka vajadzētu aiz sava mīluļa savākt. Ko es saņēmu pretī? Niknus uzbrēcienus, ka man rādās, ka tur nekā nebija, un, protams, trīsstāvīgus vārdus. Nebūtu baidījusies, ka aurojošā saimnieka suns varētu uzbrukt manam bērnam, es noteikti arī būtu pacēlusi balsi, jo droši zinu, ka mana redze ir perfekta un man nerādījās. Taisnības labad gan jāsaka, ka aizvien biežāk redzu saimniekus, kuri mēdz aiz sava suņa savākt, taču šādi cilvēki vēl aizvien ir nospiedošā mazākumā. Nja, šī problēma man ir sasāpējusi vēl kopš laika, kad mācīties staigāt sāka Fejiņas lielais brālis.

Redzot, kā šodien mani abi bērni saķērušies rociņās tipina mājās no bērnudārza, brālim pieskatot mazo māsu, lai tā neaizklīstu neceļos, sāku prātot, ka ratiem ardievas varbūt būs jāsaka pat ātrāk nekā biju plānojusi.

Starp citu, cik vecs bija Tavs bērniņš, kad jūs pilnībā atteicāties no ratu ņemšanas līdzi pastaigās un tos pārdevāt vai arī atdevāt kādiem radiem, draugiem, kuriem tie vairāk nepieciešami?

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
zacc 21. aprīlis 2018 10:16

Lielākais puika brauca ratos līdz gandrīz 3 gadiem - kamēr piedzima mazais brālītis.
Mazais, savukārt, diemžēl nav ratos sēdētājs. Tagad viņam ir 2 gadi, un tas ļoti apgrūtina dzīvi, daudz mazāk kaut kur varam doties, jo ceļā līdz mērķim aiziet daudz laika, piekūst daudz ātrāk nekā lielais, kuram gribas vēl padzīvoties parkā vai rotaļlaukumā, a mums jau jādomā, kā mazo mājās dabūt. Reizēm lasu, kā mammas lepojas, ka tikko kājāmstaigātājs vairs ratus nelieto, un brīnos - es nu galīgi neesmu par to priecīga :)

Tu&Es=Mēs 18. aprīlis 2018 18:18

1 gada un 4 mēnešu vecumā

Ievas_mamma 17. aprīlis 2018 22:14

Mūsu rati tiek izmantoti katru dienu, Ieviņai tūlīt 1,7. Laukā ejam katru dienu un uz dažādām vietām - nekur tik tālu viņa pati neaizies. Tad jau tālāk par tuvējo veikalu netiku. Un veikalā, ja tiktu pie plauktiem, visu arī izvandītu. :D Ja neņemtu ratus, visu laiku un visur nestu uz rokām, jo,lai gan mums "pati, pati" tiešām atskan bieži, tā gribēšana un varēšana kādā brīdī zūd.
Turklāt - kā no veikala pārnest smagos iepirkuma maisus un bēbīti? Nevaru iztēloties. :D
Mums rati vēl būs kādu laiku! Lai iet kājiņām, bet rati vienmēr līdzi!(Y)

Elionore 17. aprīlis 2018 13:09

Eh, tā kā dzīvojam Rīgas centrā un līdz tuvākajiem parkiem gabals ejams - joprojām lietojam pastaigu ratus, lai gan meitai jau 1.5 g. Kopš ir pavasara drēbju sezona viņa, protams, grib iet pati, bet ir gabali, kurus lūdzu viņu pasēdēt ratos - intensīva satiksme, šauras ietves, daudz cilvēki, pagrabtelpu logu un trepju "bedres" . Šobrīdd arī cilvēki aktīvi pa ietvēm pārvietojas ar velosipēdiem, skrejriteņiem, dēļiem utml. Šaaausmīgi grūti un diezgan bīstami ir palaist mazo skrējēju pa ietvi. Pie rokas nelabprāt iet. Laimīgās mammas, kurām nav jāiet pa tik aktīvas satiksmes piesātinātām ielām. Pa parku staigājot, protams, rati tiek izmantoti tikai stumdīšanai un mantu vizināšanai. Ceru, ka drīz atradīsim savu perfekto mājvietu ārpus centra, aktīvi meklējam.

Papaija 17. aprīlis 2018 12:48

Uh, nevaru iedomāties, kā būtu, ja dēls nesadarbotos un nesēdētu ratos, dienišķais gājiens uz veikalu ilgtu 2h, un par kādu tālāku iešanu vispār varētu aizmirst! Šobrīd ir 2,5 gadi, staigā un joņo stabili un labprāt, bet dodoties ratus gan ņemam līdzi, jo pienāk tas brīdis, kad pašam iet vairs nav aizraujoši. Pie tam man pašai rati šķiet ērti, lai atgādātu iepirkumus mājās, nekas , ka tā nav ratu pamatfunkcija. :)

lindapun 17. aprīlis 2018 10:08

Meitai bija 11 mēneši, kad pilnībā atteicāmies no ratiem. Tad arī jau bija iemācījusies staigāt. Bet ratos arī pirms tam nebija iemīļojusi sēdēt. Pārgājienos daudz izmantoju ergosomu. Kad bija 1.3 mēneši iemācījās ļoti labi skriet un arī somu vairs neizmantojām.

Mamm.mamm 17. aprīlis 2018 09:38

Ratus nelietojam kopš bērns stabili staigā. Izņēmums ir lielveikals (piem., Spice, Alfa), kur pavadam vairāk laika, vai dienas, kad vairākas stundas (vismaz 4, 5) pavadam ārā.
Mums nākamais braucamlīdzeklis būs līdzsvara ritenītis. Tas jau ceļo pie mums. :)

kerstyna 17. aprīlis 2018 09:02

Kā iemācījās staigāt pie rokas tā arī -atā ratiem. 1 gads un 3 mēneši bija.

Maaminja Diaana 17. aprīlis 2018 07:36

Mēs atvadījāmies no ratiņiem tiklīdz dēliņš mācījās staigāt (mums tas iekrita vasarā) - viņš vairs nebija ratos sēdētājs, nopirkām stumjamo mašīnīti, kura ir daudz vieglāka pr ratiem: sākotnēji gājām ārā, ņemot to līdzi, bet nu arī tā vairs nav tik aktuāla :) pamazām Raiens apgūst braukšanu ar balansa riteni - katru dienu gan nebrauc, jo viņam vairāk patīk skraidīt pa zālīti un kalniem; pēdējā laikā (kopš palicis siltāks) braucam uz tuvāko mežu (Bolderājā) paskraidīt - bērnu no turienes nevar dabūt ārā :D :)