25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 11
Kāds noteikti apgalvos, ka privātas iestādes var darīt, kā pašas uzskata par pareizu, nenoliedzami, taču noteikti visam ir savas robežas. Vai dārziņa piekoptā taktika ir pareiza, ļaušu spriest katram pašam pēc stāsta izlasīšanas.
Iepriekš jau stāstīju, ka reiz pienāk tas brīdis, kad mammai ir jāatgriežas darbā, tādēļ meklējām risinājumus, kas būtu vislabākie, lai mūsu mazulis varētu droši aizvadīt dienas bez vecāku klātbūtnes. Visbeidzot atradām kādu dārziņu, pārdesmit minūšu gājienā no mājām, kur, man pirmo reiz piezvanot, priecīgā balsī paziņoja, ka vietiņas brīvas esot un ņemšot arī mūsu ziķeri. Protams, norādīju, ka mazais ir tikai tik tikko pārkāpis viena gada slieksnim, taču man atbildēja, ka tas nav šķērslis.
Pirmo reizi aizejot uz dāziņu, lai iepazītu telpa, ikdienas ritmu, secināju, ka dēlam tur patīk. Kopā ar bērniem šis uzreiz devās uz rotaļlietu stūrīti un nebija nemaz pierunājams doties mājup. Tobrīd mana sirds līksmoja, domājot, ka viss nu izvērtīsies labi...
Lai dēls spētu pierasts jaunajam ritmam, vēl pirms atgriešanās darbā ik pārdienas vedu viņu uz dārziņu, lai pieradinātu pie jaunās kārtības. Ja pirmajā reizē puika turp devās ar smaidu, tad katrā nākamajā jau ceļā seju rotāja asaras un bēdas... Tomēr cerot, ka viss būs labi, turpināju dēlu vest uz dārziņu, taču tad jau sekoja zvani no audzinātājām, lai steidzami nāku pakaļ bērnam, jo viņš nav nomierināms.
Viens zvans vienu dienu, otrs citu, līdz beidzot saņēmu mājienu, ka īsti vēlami šajās telpās šeit neesam, lai meklējam sev auklīti, jo neies neviens šeit ar viņu auklēties. Krāmējot dēlēna mantas ārā no skapīša, pie sevis pārdzīvoju, kāds gan mežonēns ir mans dēls, ja no viņa atsakās pat privāta iestāde, jo iepriekš bija dzirdēts, ka naudas kārie dārziņi ir gatavi uz visu. Tomēr vēlāk jau, runājoties ar citām mammām, uzzināju, ka ne mums vieniem šāda situācija, jo izrādās, ka arī citi ir aizraidīti prom, jo bērns bijis vai nu pārāk raudulīgs, pārāk aktīvs... Konstatējām, ka dārziņā vislabprātāk ņem mierīgus, paklausīgus bērniņus, kuri daudz neskraida, paklausīgi sēž un bez protestiem dodas gulēt.
Protams, darbā birojā neatgriezos un turpinu strādāt no mājām, ar nelielām bažām gaidot to brīdi, kad būs jāatgriežas birojā.
Tu atkal skaties uz citiem. Skaties labāk uz savu bērnu, to tev saka visi šajā forumā, ka bērni ir dažādi. Tas nekas, ka citi tik agri iejutušies, toties tavs bērns nē. Tas ir normāli, jo cilvēki ir dažādi. Un normāli, ka noteikums ir, ka bērniem jāstaigā, nevis jārāpo. Jo tas ir saistīts ar higiēnu.
Pirms sākšanas iet dārziņā, tika izvirzīts no viņiem galvenai kritērijs- lai mazais pats prot staigāt. Viņi arī iepriekš esot ņēmuši tik mazus bērniņus, esot bijis sākums grūts (tas noteikti visiem bērniņiem), bet ar laiku viss aizgājis un mazie sadraudzējušies, iedzīvojušies vidē.
Vadītāja tik noteica, lai nākam pēc kāda laika atkal...
Tas, ka bērns nav nomierināms, jau vien liecina, ka viņš nav gatavs. Un te nav vaina audzinātājos vai auklītēs. Vienkārši visam ir savs laiks. Izvērtē un neapvainojies😀
Sveika!
Man bērns iet privātā dārziņā, jau kopš 2.septembra. Varbūt nav īstais laiks bērnu vest uz dārziņu, jo 1 gads ar astīti ir ļoti maz? Mans aizgāja 2 gados un 3 mēnešos. Šajā vecumā bērni nespēj saņemties un vēl ir ļoti, ļoti vajadzīgi vecāki. Saprotu, ka ir jāatgriežas darbā, bet varbūt ir iespēja paņemt aukli vai vecvecākus, jo es jau arī atgriezos darbā, kad Gustaviņam bija 1 gads un 4 mēneši. Līdz 2,3 gadiem bija pieskatītāji, jo bērns nebija gatavs dārziņam. Un var saprast arī audzinātājus, ka tik mazi bērni ir ļoti grūti pieskatāmi, atšķirībā no divgadniekiem. Nedomāju, ka te ir kritika par tavu bērnu vai nevēlēšanās strādāt, bet domāju, ka viņi vienkārši tev teica, ka pats bērns nav gatavs šim solim. Tu esi gatava, bet ne viņš.
Vispirms izvērtē vai bērns ir gatavs bērnu dārzam. Ir bērni, kuri diezgan ilgi nav gatavi, protams, tas nenozīmē, ka b/d var šo bērnu sūtīt prom, bet ir jāapzinās, ka b/d nebūs iespēja visu audzinātājas uzmanību veltīt tikai vienam bērnam un bērnam šāda pieredze var būt traumatiska uz ilgu laiku.
Kāpēc es to stāstu? Man ir divi bērni - viens, kurš šķiet bērnu dārzam bija gatavs kopš dzimšanas (malziet pārspīlēju) , bet b/d gaitas uzsāka pusotra gada vecumā un vienmēr ir bijusi sajūsmā par aktivitātēm/bērniem/b/d kopumā (nu jau jaunkundze). Otrs bērns vēl 2 gadu vecumā nebija gatavs b/d, viņu uztrauca daudzu bērnu klātbūtne, viņš ātri piekusa no kņadas, un grūti pierada pie dienaskārtības. Sāka b/d gaitas 2 gadu un 3 mēnešu vecumā un vēl tad ar grūtībām. Vienkārši bērni ir dažādi!
Es pat nezinu kas ir labāk, ja dod mājienus, ka bērns nav gatavs bērnu dārza gaitām, vai ka izliekas, ka viss ir kārtībā un mazais jūtas pamests un slikti.....
Lūk, tas katram ir individuāli, mans puika, piemēram, jau nedēļas laikā gada vecumā pats iemācījās ēst, darbojās radošajos darbiņos un ja rudenī, uzsākot bd gaitas, bija bēdu asaras pēc mammas, tad pavasarī, kad tikām valsts bd, asaras un atvadas bija aiz aizkustinājuma, cik forši bija gājis!
Jā,gads nav daudz,lai uzsāktu bērnudārza gaitas,bet arī mans mazākais uzsāka bērnudārza gaitas 1 gada un 1 mēneša vecumā superīgā privātā bērnudārzā netālu no mājām. Bija sākotnēji arī asaras, bet tas, ka dārziņā bija kamera,kurā varēju sekot līdzi mazā gaitām, bija neatsverams ieguvums, jo diemžēl neveiksmīgās 2 auklīšu pieredzes lika uzmanīties un dot priekšroku pārbaudītam dārziņam.
Banija, esi bijusi runāt ar BD vadību? Ko viņi par to saka?
Vedām uz 2 stundām. Ok, piekritīšu, ka bērns vēl maziņš, tagad tikai 1 gads un 2 mēneši, taču tajā pat laikā zināms, ka arī bērni, kuriem jau ir pie 2 gadiem, lūgti vairāk nenākt, jo viņi ir pārāk aktīvi.