Kā uzlabot attiecības ar bērnu?

Ir zinātne, kas var palīdzēt uzlabot vecāku un bērna saskarsmi – tā ir socionika! Kas tā ir, ko dod un, kā izpaužas sadzīvē, skaidro socionikas eksperte Velta Līvija Miķelsone. 

Kas tā ir?

„Socionika ir zinātne par cilvēku raksturiem un savstarpējām attiecībām. Tā palīdz rast izpratni arī par bērnu raksturiem un viņu audzināšanu!

Socionika ir samērā viegli iemācāma ikdienas pielietošanai. 35. akadēmiskajās stundās tiek iemācīts, kā noteikt cilvēka tipu, kā, izlasot raksturojumu, izprast sevi un, kā noteikt tipu citiem cilvēkiem, kā arī saprast, kādas ir tavas attiecības ar apkārtējiem. Kad tas apgūts, vieglāk saprast arī to, kāpēc ar kādu cilvēku komunicēties ir viegli, bet ar citu – sarežģīti. Tātad, socionika dod šīs iemaņas.

Kopumā ir 16 cilvēku tipi: astoņi ir loģiskie (pragmatiskie) un astoņi – ētiskie (vērtību orientētie). Katram no tiem ir vēl atsevišķas, konkrētākas iezīmes. Tātad, pētot jebkuras attiecības starp cilvēkiem, tostarp vecākiem un bērniem, ir jāņem vērā, kādam tipam katrs no iesaistītajiem cilvēkiem pieder. Trenējoties, to var noteikt visai viegli.

Izproti bērna tipu!

Socionika pati par sevi var ne tik daudz mainīt attiecības starp vecākiem un bērnu, kā sniegt sapratni par to, kādēļ rodas konflikti, kādēļ bērns uz dažādām situācijām reaģē atšķirīgi, iespējams, pat ne tā, kā vecāki vēlētos. Savukārt, šī izpratne un vecāku turpmākā rīcība, spēj izmainīt arī saskarsmi.

Katrs vecāks bērnu audzina, vadoties no sava tipa. Ja viņam piemīt, piemēram, valdonīgs tips, tad šāds vecāks vēlēsies, lai bērns pakļautos. Ja vecākam ir kāds no demokrātiskākiem, mierīgākiem tipiem, tad, savukārt, viņš bērnu tik ļoti „nedresēs”.

Tā kā ir 16 atšķirīgi cilvēku sociotipi, pastāv arī 16 dažādas attiecības! Ir viskomfortablākās, duālās, aktivācijas un arī diskomfortablākās attiecības.

Ja vecāki to izprot, tad, visticamāk, mainīsies arī viņu attieksme, piemēram, viņi nespiedīs bērnu mācīties tur, kur paši iedomājušies, bet tā vietā to ļaus izvēlēties meitai vai dēlam. Gadījumā, ja vecāki paši ir pedantiski, bet bērns lietas paradis izmētāt, socionika palīdzēs saprast arī to, kāpēc bērns lietas nevar glabāt tā, kā to dara pieaugušie.

Ir tādi kategoriski cilvēku tipi kā, piemēram, Maksima tips (kā politiķis Einārs Repše, kuru jau no politikas zinām kā ļoti kategorisku). Un, ja šāda tipa vecākam stāsta par bērna audzināšanu, viņš vienkārši neklausīs padomu un apgalvos, ka bērnu audzinās pēc saviem ieskatiem. Tomēr ir arī viens otrs sociotips, kuru pārstāvji padomos klausās un cenšas bērnam „neuzbrukt”.

Dievs, pasarg, no vienādošanas!

Pārtaisīt nevar ne vecāku, ne bērnu. Ja vecāki centīsies bērnu pārveidot, rezultātā viņš kļūs nervozs un turpmākajā dzīvē viņam būs grūti no šīs stresa sajūtas atbrīvoties.

Pastāv astoņi „konkrētiķi”, kuri uzreiz ķeras lietai pie ragiem un otri astoņi – radošie tipi, kuri, savukārt, uzreiz nezinās, ko darīt.

Un, ja vecāks pārzinās socioniku, viņš zinās, ka jāļauj attīstīties bērna konkrētajām spējām. Piemēram, ja bērns ir radošs, viņam vairāk jāattīsta radošumu nekā praktiskumu. Turpretī, praktiķiem jāliek darīt praktiskus darbus, jo šādiem bērniem ir mazāk fantāzijas un izdomas.  

Protams, ir lietas, kas jāieaudzina katram bērnam. Nav tā, ka, piemēram, loģiskā tipa cilvēks, kuram ir problēmas sarunāties, katram drīkst teikt visu negatīvo vai rupjo, ko domā! Tas ir tas, ko ikvienam cilvēkam socializējoties ir jāiemāca.

Pedantiskam bērnam jau no mazām dienām vari uzticēt kādus mājās darbus, piemēram, trauku mazgāšanu, vai likt darīt kaut ko citu, tiešu un konkrētu. Fantazētājam, sapņotājam, turpretī, vairāk jācenšas likt zīmēt, veidot kādas kompozīcijas, līmēt, vērt pērlītes, vai gatavot putnu būrīšus.

Par laimi, daudzi skolotāji ir sapratuši, ka bērnus nedrīkst vienādot un meklē iespējas mācīties socioniku, lai to pielietotu darbā ar tik dažādajiem bērniem. Jo Dievs, pasarg, no vienādošanas! Sevišķi tagad, kad tiek runāts par vēl lielākas vienādotas audzināšanas ieviešamu skolās. Tā būs traģēdija! Mums ir vajadzīgi gan praktiķi, gan radošie cilvēki, jo, lai uzceltu māju (no sākuma projekta līdz pat tās pabeigšanai), ir vajadzīgi abi tipi.”