Piektdienu aizvadījām gluži tāpat kā citas dienas. Ar diendusu, pastaigu laukā, dauzīšanos un dziesmu dziedāšanu. Diena būtu arī beigusies pavisam vienkārši, ja ne vien vakarā temperatūra 37,4, kas nepilnas stundas laikā uzkāpa jau līdz 40,0.
Neatceros, ka man pašai apzinīgā vecumā kādreiz būtu bijusi tik augsta temperatūra, kur nu vēl mazulim. Ar savu gada un 3 mēnešus ilgo mammas stāžu dažu sekunžu laikā prātā pārliku visdažādākos scenārijus tālākajai rīcībai – zvanīt ātrajai palīdzībai, lekt automašīnā un triekties uz bērnu slimnīcu? Veselais saprāts ņēma virsroku un zvanīju uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni.
Iesākumā klusībā gan nedaudz papukstēju, jo, piezvanot uz 66016001, jānoklausās labi gara instrukcija divās mēlēs, ka mūsu saruna tiks ierakstīta, bla-bla-bla... Loģiski, ka satrauktam vecākam šāda piespiedu kavēšanās rada papildus stresu, taču audzinu raksturu un cenšos lieki nestresot.
Sazvanītā ģimenes ārste ļoti mierīgi izprašņāja par mūsu pazuli, ko līdz šim esam darījuši, lai mazinātu temperatūru, un ieteica turpmāko rīcības plānu, piebilstot, ka, ja tas nenes cerēto rezultātu, tad gan jāzvana ātrajai palīdzībai.
Darījām visu, kā ieteica ārste – pilnībā izģērbām mazo bosiku, berzējām ar istabas temperatūras ūdenī samitrinātru drāniņu un devām daudz, daudz dzert. Un nepagāja ne 30 minūtes, kad temperatūra sāka kristies. Savukārt brīdī, kad nogurušie vecāki vēlējās doties pie miera, mūsu mazais slimnieciņš jau bija tik tālu atguvies, ka skraidīja pa istabām, trallinot un stiepjot uz vecāku gultu visas iespējamās rotaļlietas.
Nedēļas nogali aizvadījām mierīgā gaisotnē, ārstējot klepu, kurš mazajam dēlēnam parādījās piektdienas vakarā, un uzņemot daudz vitamīnu.
Lūk, mūsu pieredze ar Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni. Jāteic, ka uz šo tālruni, kamēr esam vecāki, ir nācies zvanīt divas reizes. Abos gadījumos tālruņa otrā galā bijuši ļoti atsaucīgi speciālisti, kuri neskopojas ar padomu, vecākiem neko nepārmet un pat ar kādu labu vārdu cenšas vecākos iedvest nedaudz miera. Prieks par labu servisu!
Izģērbšana tiešām palīdz ļoti labi. Savam pat nedodu zāles temperatūras mazināšanai (šķiet, gan sāku to tā brīvi darīt vien pēc 2 gadu vecuma), vienkārši ģērbju apmēram pliku - atstāju parasti krekliņu, lai sevi mierinātu, ka mugurai un krūtīm aukstums klāt netiek. Parasti stundas laikā temperatūra no nepilniem 39 nokrīt līdz 37 un dažkārt līdz vajadzīgajiem 36.5-36.8.
Papildus arī uz maiņām, kā norādīja ārste, devām Ibustar un likām svecīti, taču sākumā lielāko darbu temperatūras "nodzīšanā" deva izģērbšanās pa pliko un norīvēšanās.