Kā pareizāk pateikt bērnam NEDRĪKST?

Vienmēr dzīvē pienāk brīdis, kad bērnam kaut kas ir jāaizliedz, lai arī kā tu sev būtu nosolījusies, ka tas nekad nenotiks. Jautājums gan drīzāk ir, kā šo NĒ, NEDRĪKST pateikt tā, lai bērns tevi sadzirdētu un saprastu.

Ne tik sen mazulis vēl gulēja savā gultiņā un stiepa tev pretī savas mazās rociņas, taču tagad šīs mazās rociņas mājās grib visu aptaustīt, pamēģināt, attaisīt. Bērns cenšas iepazīt sev apkārt esošo pasauli, atdarināt vecākus, bet rodas arī neizpratne, kāpēc gan mamma aizliedz aiztikt savu kosmētiku, iebāzt pirkstiņus elektrības rozetē, uzkāpt uz galda vai arī pamēģināt kaut ko citu interesantu. Šādas situācijas bērnos rada satraukumu, jo bērns var sabojāt ne tikai kādu lietu, bet, galvenokārt, ievainot pats sevi.

Šī iemesla dēļ speciālisti iesaka jau no gada vecuma sākt viņam mācīt atšķirību starp “drīkst” un “nedrīkst”. Jautājums gan, kā to paveikt pareizi, neizprovocējot bērnu par spīti izdarīt to, kas ir aizliegts?

Kā bērni uztver vecāku aizliegumus

Vecākiem jāsaprot, ka bērnam ir liela vēlme izzināt pasauli un visu pamēģināt pašam, sākot no paplunčāšanās pa tualetes podu, beidzot ar spožajiem uz galda ieraudzītajiem nažiem, kas novietoti vistālākajā vietā un pirmajā momentā pat nav aizsniedzami. Svarīgi saprast, ka bērns neko no šī visa neuztver kā draudus sev, jo viņu vienkārši interesē jaunas lietas, zinātkāre mudina visu pašam pamēģināt, pataustīt un paturēt rokās. 

Ja vecāki bērnam kaut ko aizliedz, viņš visbiežāk sāk raudāt, kas ir pavisam normāla reakcija, jo tādējādi viņš izrāda savu protestu pret aizliegumu un ierobežojumu.

Ir normāli, ka bērns pilnībā neizprot aizlieguma, briesmu būtību un pats nespēj salīdzināt dažādas situācijas. Tāpat arī nevajadzētu domāt, ka bērns cenšas izdarīt kaut ko tikai tāpēc, lai nodarītu ļaunu, kaut ko sabojātu. Izturies ar pacietību!

Ņem vērā, ka bērns aizliegumu neuztver kā kaut ko globālu vai pastāvīgu – rīt to pašu darbību, ko šodien tētis vai mamma viņam aizliedza, var atkārtot.

Kā pareizi pateikt NĒ?

Lai aizliegums neizraisītu bērna histēriju vai agresīvu atbildi, ievēro dažus ieteikumus:

• Kontrolē savu balss intonāciju. Nepaaugstini balss toni brīdī, kad izsaki bērnam kādu aizliegumu. Nedraudi un necenties bērnu iebiedēt, jo tas nenovedīs ne pie kā laba. Saglabā mierīgu toni, lai bērnam nerastos asociācijas, ka aizliegums ir sods par kaut ko.
• Vienmēr pret bērnu izturies ar cieņu – neapvaino viņu, lai nepazeminātu viņa pašnovērtējumu.
• Atceries, kā pati bērnībā reaģēji uz vecāku aizliegumiem?
• Rādi piemēru – ja tu pati regulāri kavē un tāpēc kļūsti uzvilkta, paceļot balsi, ja kaut kas nepatīk, diez vai bērns uzvedīsies savādāk, jo viņš mācīsies no saviem vecākiem.
• Aizliegumam jābūt atbilstošam bērna vecumam, nepārspīlē ar ierobežojumiem. Ja bērnam ir jau divi gadi un viņš vēlas palīdzēt virtuves darbiņos, uztici viņa vecumam atbilstošus darbus nevis dzen projām, sakot, ka nedrīkst, tas nav viņam.
• Savu aizliegumu saprotami pamato, lai bērns izprastu tā būtību.

Biežākie aizliegumi, kurus izsaka vecāki

Vecāks aizliedz bērnam ģērbties pašam, lai gan viņš to vēlas darīt. Protams, apģērbt bērniņu ir ātrāk un vieglāk nekā pacietīgi gaidīt, kamēr viņš to izdarīs pats. Piecelieties no rīta piecas minūtes agrāk, lai bērns pagūtu apģērbties pats un nebūtu stresa un steigas.

 Tas pats attiecas arī uz apģērbu izvēli – ļauj bērnam pašam izvēlēties, ko ģērbt uz dārziņu vai arī mājās. Tas nekas, ja apģērbu komplekti dažkārt šķiet pavisam nesaderīgi – ja bērns tā vēlas, lai ģērbjas! Protams, šeit jābūt arī saprātīgām robežām, jo ziemas salā ar T-krekliņu doties laukā nebūs prāta darbs, tāpat kā vasaras karstumā biezā džemperī.

Vecāki nepiekrīt bērna viedoklim. Ir viegli, ja apkārtējie domā tieši tāpat kā tu, jo mums, pieaugušajiem, vienmēr šķitīs, ka visu zinām vislabāk, taču izturoties kritiski pret bērna viedokli, kurš nesakrīt ar tavējo, to noliedzot, tu mazini arī bērna kritisko domāšanu. Bērnam ir jāiemācās domāt patstāvīgi, pamatot savu viedokli. Tāpēc pozitīvi, ja vecāki regulāri bērnam jautā viņa viedokli, interesējas, kā uzskata viņš?

Aizliegums būt pašam sev. Cik bieži tu bērnam saki, lai viņš neskrien, nerunā tik skaļi, tagad nedzied, nedejo un, galu galā, liek tev mieru? Pastāvīgi noliedzot bērna izpausmes, darbības, vecāki pamazām noliedz bērna personību, izpaušanos, cenšoties izaudzināt likumpaklausīgu bērnu, kurš ir ērts apkārtējai sabiedrībai.