Kā Miķeļpelīte Pērkamkopā jubileju svinēja!

Viss sākās, īstenībā, pirms 6 gadiem, kad Pērkam kopā pirmo gadu svinēja savu jubileju un Miķeļpelītes mamma teica Miķelpelītes tētim, ka ir jāpiedalās. Atceros kā šodien, ka forši bija tikmēr, kamēr idejiski par to domāju, kad reāli braukāju ar sabiedriskajiem pa punktiem bez vīra, kuram bija jāstrādā, bija drusciņ, drusciņ draņķīgāk kā plānots! Tā gāja gadi, līdz Miķeļpelītes mamma ieraudzīja Facebook-ā, ka tante Laura ielaikojusi Pērkamkopā jubilejas spēli! Bet super! Nu bija skaidrs ar ko ģimene nodarbosies apmēram nedēļu. Entuziasma pilna metos reģistrēt komandu, pievienoju mūsu saticīgās komandas foto un gaidīju startu. Pirmajā dienā, kad tas pienāca, secināju, ka neies krastā ar to aizņemto tēti .. izmetu viņu laukā no mūsu komandas “Miķelēni”, pārlasīju noteikumus un nopriecājos, ka varu startēt ar savu puisēnu! Nu ko, metāmies iekšā! Pirmais trakums, kas aizšķērsoja optimisma pilno ceļu – sabiedriskais transports, kurā reizēm grūti tikt iekšā ar ratiem, citreiz šoferis nepamana un iespiež durvīs, citreiz ļautiņi ir tik svarīgi un tik ļoti baidās nokavēt izkāpšanu nākamajā pieturā, ka nepalaiž mūs ārā šajā pieturā. Un citreiz kāds sāk tik drausmīgi klepot, ka man pēkšņi liekas, ka esmu sliktākā māte pasaulē, kas ievilkusi savu bērnu troļukā un labāk izkāpt nākamajā pieturā ārā. BET! Tā visa ir baigā pieredze, jā, arī Miķeļa imūnsistēmai tā ir pieredze! Miķelim ļoti patīk sabiedriskajā transportā – tur tik daudz vecas, mīļas tantes spēlē utji-putji spēli, tik daudziem var pateikt “Attā, attā” un, ja paveicas, tad kādam var kaut ko iebāzt kabatā vai ieķerties kādas dāmas somiņā! Kā mums gāja spēlē? Kopā bija 27 objekti Rīgas robežās, tajos jāuztaisa foto ar abiem komandas locekļiem un jāatbild uz jautājumu – viss elektroniski! Pirmā diena bija veiksmīga, iemanījāmies veidot selfijus, lai tajos redz arī uzņēmumu/objektu! Tas pat ir ļoti satraucoši – katrai dienai veidot maršrutu, izdomāt kā uz turieni tikt, īpaši jau ar ratiem! Secināt, kuras ir tās vietas, uz kurām ceļot vajadzēs pa vakariem, ar tēta palīdzību! Tālakie punkti no mums bija Ķeizarmeižs un Mārupes eklēri. Pavisam jauka bija diena Vecrīgā – Miķeļa miega pele burtiski gavilēja pa bruģi vizinoties!