Kā mēs uz degvielas uzpildes staciju devāmies ratiņu riteņus piepumpēt

Šī nedēļa mums iesākās ar lielu skādi. Pastaigas laikā konstatējām, ka viens no ratu riteņiem ir pārvērties pankūkā vārda vistiešākajā nozīmē. Gluži kā automašīnai, kuri ir caura riepa, arī bērnu ratiņi kļuva grūti vadāmi, tādēļ tikai ar lielu piepūli tos aizstūmu atlikušos pāris kilometrus līdz mājām. Visu ceļu sev zem deguna purpināju, ka nākamajai atvasei nu gan gādāšu ratus, kuriem nav pumpējamo riteņu. :D

Sagaidot vakarā no darba tēti, devāmies uz vēl vaļā esošo bērnu veikalu Azur tirdzniecības centrā, pārliecināti, ka šeit nu gan sagādāsim jaunu riteni, jo vēl vasarā bijām redzējuši, ka šeit tiek tirgotas ratu rezerves daļas. Aizbraucot secinājām, ka, laikam ejot, plaukti pārsārtoti un riteņu vairs nav. Tajā mirklī noskaņojums mazliet noplaka, jo sāku jau prātot, ka ratu avārijas dēļ visticamāk nāksies gar degunu laist Māmiņu kluba organizēto Busuļa ballīti. Tomēr mūsu tētis ir apņēmīgs. Sazvanījām Elkor centru, kurā noskaidrojām, ka tur gan ir rezerves riteņi bērnu ratiem. Aizbraucot gan secinājām, ka telefona sarunā vajadzēja arī pavaicāt, kādas markas riteņi tiek tirgoti, jo izrādās, ka šeit var iegādāties tikai Emmaljungas rezerves daļas. Domājām, ko darīt, jo, lai nākamajā dienā varētu doties ar mazo rakari laukā, tētis vēl nebūs paguvis salīmēt saplīsušo riteņa kameru, tādēļ ņēmām vien ciet. Lai arī šaurāks, ritenis bija īstajā augstumā, tādēļ jau otrdien varējām doties uz koncertu ar savu mazo karieti.

Otrdien jau devāmies uz veikalu pēc speciālā riepu labošanas komplekta, lai salīmētu riepu. Tētis, ar dēla līdzdalību, veica visus tehniskos sagatavošanās darbus un ķērās pie riepas līmēšanas. Kad riepa gatava, to, protams, vajag piepumpēt. Diemžēl tā arī līdz šim neesam iegādājušies savu riepu pumpi, jo mājās pēc tā nav īpaši liela vajadzība, tādēļ devāmies uz tuvējo Statoil.

Tumsas aizsegā sagaidījām, kad riepas ar gaisu uzpildīs automašīnas, lai pēc tam lepni pie pumpja piestumtu savus... bērnu ratus. Kamēr tētis uzpildīja ratu riteņus ar gaisu, pavisam negaidīti no benzīntanka stūra pienāca kāds kungs, kurš acīmredzot bija mazliet ieņēmis, lai nosvinētu darba dienas beigas. Ui, kādu smieklu lavīnu laida vaļā onkuliņš. Labsirdīgi smejoties, kungs apgalvoja, ka esot redzējis visādus brīnumus, bet nu to, ka kāds nāktu piepumpēt uz benzīntanku bērnu ratiņus, gan vēl nē.

Uz šīs pozitīvās nots arī devāmies mājup. Lūk, kā izvērtās mūsu ratiņu riteņa nomaiņa. Ar piedzīvojumiem un smiekliem noslēgumā.