Kā mazam bērnam nodrošināt nepieciešamo vitamīnu devu – vai ar uzturu vien mūsdienās pietiek?

Inita Kaže

Bērnu gastroenteroloģe, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca

Šķiet, ka mūsdienās bērni biežāk slimo un viņiem ir vājāka imunitāte. Kā zināt, vai bērna organismam ikdienā pietiekamā daudzumā tiek nodrošināti vitamīni, mikroelementi un minerālvielas? Vai ar ikdienas uzturu vien to uzņemšanai ir pietiekami?

Jā, ir pietiekami, bet ar nosacījumu, ka vecāki, plānojot bērna ikdienas ēdienkarti, ievēro veselīga uztura priekšnoteikumus. Katru dienu bērna uzturā jāiekļauj visas uztura grupas: graudaugi (85 - 90 g termiski neapstrādāti graudi jeb 160 g termiski apstrādāti graudi); dārzeņi un augļi (175 g dārzeņu, 225 g augļu, iekļaujot gan svaigus, gan termiski apstrādātus, kā arī augļu sulas, t.i., 90 - 100 g no kopējā apjoma dienā); piena produkti (375 - 450 ml dienā), olas, gaļa vai zivis (65 g dienā); un minimālā apjomā jāuzņem arī saldumi un taukvielas. Jāpiebilst, ka ik dienu mazajam bērnam  uzturā nepieciešams uzņemt 5 - 7 g tīras taukvielas (sviestu, eļļu), jo 35 - 40 % no kopējā uzņemtā enerģijas apjoma jābūt taukiem.

Īpaša uzmanība D vitamīnam un dzelzij

Visi vitamīni, mikroelementi un minerālvielas organismā spēlē savu lomu, un tie jo īpaši nozīmīgi ir bērna augšanas procesā. Salīdzinot ar pieaugušo, uz vienu ķermeņa kilogramu mazam bērnam nepieciešams 5,5 reizes vairāk dzelzs, 4 reizes vairāk kalcija, 3 reizes vairāk svarīgo taukskābju un 7 reizes vairāk D vitamīna.

Veselam bērnam, ikdienā saņemot uzturu no visām uzturu produktu grupām, nepieciešamie vitamīni, minerālvielas un mikroelementi tiks nodrošināti pietiekamā apjomā. Mūsdienās vitamīnu, minerālvielu vai mikroelementu deficīts vairāk raksturīgs smagi un ilgi slimojošiem bērniem.  Tās ir tādas situācijas, kad bērnam vairākkārtīgi veiktas operācijas gremošanas trakta iedzimtas vai iegūtas patoloģijas dēļ vai arī gremošanas trakts uzņemto uzturu nespēj pilnvērtīgi pārstrādāt, radot uzturvielu deficītu. Vēl tas var būt raksturīgs tādos gadījumos, kad bērnam ir citu orgānu saslimšanas, kas aizkavē uzturvielu uzņemšanu pietiekamā apjomā.

Ir dažādi pētījumi, kas vērš uzmanību uz atsevišķām, bērniem īpaši nozīmīgām, vitamīnu un minerālvielu grupām un problēmām, kas rodas no to trūkuma. Piemēram, Rietumeiropas valstīs 1 līdz 3 gadu vecu bērnu vidū ir novērots dzelzs un vitamīna D trūkums, neskatoties uz izstrādātajiem pareizas ēšanas ieteikumiem un pieejamo veselības aprūpes sistēmu. Šis secinājums iegūts, veicot bērnu asins analīzes pārbaudes Vācijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē laika posmā no 2012. līdz 2014. gadam.[1] Līdzīgas tendences vērojamas arī Latvijā.

Kādēļ bērniem šajā vecumā trūkst D vitamīns un dzelzs? Zivis ir galvenais D vitamīna avots. No savas ārsta pieredzes redzu, ka mūsdienās zivis ģimenēs ēd reti un mazā apjomā ne tikai bērni, bet arī vecāki. Šajā gadījumā ieteikums vecākiem mainīt savus paradumus, ja vien nav alerģija pret zivīm vai jūras produktiem. Vecākiem jākļūst par piemēru savam bērnam. Ja viņi regulāri uzturā lietos zivis, arī bērns tās ēdīs. Tas var nenotikt uzreiz, bet pēc kāda laika.

Tā kā pasaulē cilvēkiem bieži konstatē D vitamīna deficītu, zinot to, ka tam ir svarīga loma kaulu veselības nodrošināšanai, tas tiek pievienots daudzos rūpnieciski gatavotos produktos: piena produktos, sulās, maizē un graudu saturošos produktos, piemēram, brokastu maisījumos. Mērķis šādu produktu ražošanai ir mazināt D vitamīna deficītu, kas līdz šim laikam pilnībā gan problēmu nav atrisinājis. Jāpiebilst, ka pats par sevi piens nesatur D vitamīnu.

D vitamīnu citu starpā jāizceļ arī tāpēc, ka tas ir vienīgais vitamīns, kurš dabiski sintezējas organismā – ādā ar ultravioleto staru palīdzību. Aizvien biežāk redzam, ka bērni salīdzinoši maz laika pavada svaigā gaisā. Bet pat tad, ja ārā nav saulains, tomēr katru dienu ir jāvelta laiks pastaigām laukā. D vitamīnu organisms spēj sintezēt pat mākoņainā laikā, jo arī caur mākoņiem saules stari nokļūst līdz zemei.

Attiecībā par dzelzs deficītu organismā jāsaprot, ka lielākoties bērniem ap gada vecumu tas būs, jo dzelzs rezerves organismā sāk veidoties tikai tad, kad bērns pārtikā sāk lietot produktus, kuru sastāvā ir dzelzs. Bērniem, kuri pirmajā dzīves gadā uzturā saņēma piena maisījumus, ir mazāka varbūtība, ka viņu organismā būs dzelzs deficīts. Piena maisījumos ir pievienots dzelzs, lai mazinātu dzelzs deficīta attīstību. Cilvēks dzelzi var uzņemt gan ar dzīvnieku valsts produktiem, gan ar augu valsts produktiem. Ir zināms, ka mūsu organisms labāk spēj uzņemt dzelzi no dzīvnieku valsts produktiem. Taču dzelzs nonākšanu mūsu organismā var kavēt, ja cilvēks uzturā pārmērīgi uzņem kalciju, proti, pienu un piena saturošus produktus. No augu valsts produktiem cilvēka organisms dzelzi spēj uzņemt mazāk, taču augu valsts produkti mums nepieciešami, jo tajos esošais C vitamīns palīdz organismam uzņemt dzelzi no graudiem, dārzeņiem un augļiem.

Speciālie piena dzērieni maziem bērniem kā papildus vitamīnu avots?

Speciāli maziem bērniem izstrādāto piena dzērienu sastāvā ir jau pievienotas uzturvielas un vitamīni. Ja vēlas, vecāki tos saviem bērniem var dot arī līdz trīs gadu vecumam. Svarīgi atcerēties, ka tad tiem jābūt kā papildus ēdienreizēm. Piena dzēriens šajā vecumā nevar aizstāt pamata ēdienreizes. Mazam bērnam katru dienu vajadzīgas piecas ēdienreizes. Trim no tām jābūt lielajām (pamata) ēdienreizēm, divām – papildus jeb uzkodām. Šajās papildus ēdienreizēs vecāki var bērnam piedāvāt speciālos piena dzērienus.

[1]Akkermans et al. Iron and Vitamin D Deficiency in Healthy Young Children in Western-Europe Despite Current Nutritional Recommendations. Journal of Pediatric Gastroenterology and Nutrition, 2015