Kā mainās mazuļa ēdienkarte otrajā dzīves pusgadā

Mazuļa ēdienkartes dažādība otrajā dzīves pusgadā – kāpēc tā ir svarīga? Kad mazulis sasniedzis jau sešu mēnešu vecumu, mēs zinām - laiks aizdomāties par viņa ēdienkartes dažādošanu, jo nu vairs ar mammas pienu vien nepietiek. Mazulis aug, un viņam parādās arī jaunas vajadzības. Bez pilnvērtīga uztura nav iedomājama neviena mazuļa normāla attīstība. Jūs jau to zināt, bet - ko tieši piedāvāt mazulim pēc sešu mēnešu vecuma? Stāsta Liene Sondore, uztura speciāliste. Bet pieredzē dalās trīs bērnu māmiņa Ilze Ābelīte - Goluba, kuras jaunākais dēliņš Hārdijs jau kādu laiciņu iepazīstas ar piebarojumu.

Svarīgi ir ievērot pareiza uztura principus jau no gaidību laika, kad māmiņai jāpievērš īpaša uzmanība tam, ko viņa ēd.

Kad sākt piebarot?

Katram bērnam piebarošanas laika sākums var atšķirties. Ir jāskatās, kā bērniņš aug, kā attīstas, kā pieņemas svarā. Ar krūti barotie bērniņi pamatā var tikt piebaroti jau no 6 mēnešu vecuma, savukārt, ar mākslīgā piena maisījumu ēdināti mazuļi var tikt piebaroti no 5 mēnešu vecuma.

Nereti, piemēram, Amerikā, kā pirmais piebarojuma produkts, bērniņiem tiek piedāvāta rīsu graudu putra. Arī pie mums pirmais ēdiens ir vai nu dārzeņi vai graudu putras, un tikai tad -augļi. Protams, vislabāk būtu sākt tomēr ar dārzeņiem. Ir jāvēro, kā mazulis reaģē uz piebarojumu, kas ir loģiski, tāpēc uzreiz nevar dot viņam gan dārzeņus, gan augļus, gan putras. Sākam ar vienu, neitrālas krāsas dārzeni, piemēram, kabaci vai ķirbi. Krāsai ir nozīme, jo arī tā var izsaukt alerģisku reakciju. Krāsa norāda uz antioksidantu, karotīnu daudzumu.

Liela nozīme ir arī tam, kāda ir mazuļa pirmā dienas puse. Ja tā ir mierīga, un tai pat laikā aktīva, viņam pusdienlaiks būs īstais laiks, kad iepazīties ar pirmo papildēdienu. Protams, jāvēro arī bērniņa reakcija brīžos, kad mēs paši sēžam pie galda un ēdam.

Trīs bērnu māmiņas, Ilzes pieredze

Šis bērniņš - Hārdijs ir interesants gadījums, abi vecākie sāka ēst ap sešu mēnešu vecumu. Un jāsaka, tikai tagad, kad viņam ir 1 gads un 1 mēnesis, viņš vairs piebarojumam nepretojas un sāk tā kārtīgāk ēst. Vasarā ēda tikai ogas, un, lai ko arī mēģinātu viņam piedāvāt, viņš no ēdiena atsacījās. Daktere teica, ka svarā pieņemas normāli, un tā vienkārši notiek, izdarot secinājumus par to - kā ir, tā ir, bērns aug. Protams, bērnam patika būt rokās, ar dakšiņu kaut ko pagaršot un viss. Pārējā laikā - mammas krūts piens. Vecākie bērni sāka ar ķirbi, un ēda ļoti labi gan vecākais dēls, gan arī meita. Bet Hārdijam īsti pie sirds negāja nekas.

Man pašai pusaudžu vecumā sāka mamma dot kazas pienu, neko sliktu es tajā nesaskatīju, lietoju vairākus gadus. Tā nu es arī Hārdijam piedāvāju kazas piena biezenīšus, un viņam garšoja. Bet Hārdija tētis uzreiz jau sajuta, ka tur klāt ir kazas piens. Attiecīgi - gaumes jautājums. Būs kāds, kas jutīs specifisku garšu, bet būs kāds, kam tas problēmas nesagādās.

Ja bērns no kaut kā atsakās

Katrs bērniņš mums kaut ko māca, viss ir jādara ļoti pamazām. Viena teorija - piebarojums uzsākts ir par ātru, bērns vēl nesaprot, ko no viņa vēlas. Pirms piebarošanas bērniņš būtu jāņem līdzi pie galda, lai bērns redz, kā vecāki ēd. Viņš vēro vecāku reakciju. Ja ir kāds pārtikas produkts, kas bērnam negaršo, to var kombinēt ar kaut ko, kas bērnam garšo. Un tomēr, ja neēd arī tad, vienkārši uzsākam dot kaut ko citu. Vecumā ap gadu noteikti bērnam būtu jau jākošļā, jāņem ēdiens ar rokām, jāliek mutē. Neatmetam cerību, piedāvājam 10-20 reizes bērnam ēst.

Bērna barošanas krēsliņam ir jābūt virtuvē, kur ēd visi pārējie. Bērns vērojot vecāku pozitīvās emocijas, arī daudz ko iemācas.

Ārsts vēro bērna svaru un augumu, tāpēc par to nevajadzētu satraukties, ja ir kādas nelielas nobīdes. Bērns var atteikties no ēšanas pat dēļ tā, ka ēdiens viņam ir par karstu, par aukstu, vai varbūt karote pati neiet pie sirds. Aizvien vairāk speciālistu sāk runāt par to, kā psiholoģiski bērns uztver ēdienu. Viņam vienmēr būs grūti uztvert ēdienu kā kaut ko pozitīvu, ja citi, skatoties uz viņa ēdienu, viebsies un izteiks nepatīkamas piezīmes.

No gada vecuma bērniem var dot jau biezpienu nesaldinātu, kefīru. Arī to var dot kombinācijā ar dārzeņiem. Ar govs piena un piena produktiem līdz gada vecumam iesaka būt uzmanīgiem.

Kāpēc govs piena vietā izvēlas kazas piena produktus

Vēsturiski abi šie pieni ir bijuši vieni no galvenajiem ēdināšanas veidiem gadījumos, kad mamma kādu iemeslu pēc mazuli zīdīt nav varējusi. Kazas piens vieglāk pārstrādājas bērna puncītī. Ja ir alerģija uz govs pienu, tad nedrīkst lietot arī kazas pienu, jo olbaltumvielas ir abos piena veidos, neatkarīgi no izcelsmes.

Kabrita biezenītis tūbiņā- satur augļus un saldo krējumu no kazas piena

Tūbiņās ir ērti biezenīti ēst, jo to var ērti paņemt līdzi, viegli bērns pats var iesūkt biezenīti. Tāpat arī porcija ir tieši tik liela, lai bērniņš no vienas biezeņa paciņas būtu paēdis. Sastāvā nav papildus pievienots cukurs, ir tikai dabīgi augļi, no 8 mēnešu vecuma arī cepumiņi ir klāt.

Ja bērns ir iesācis ēst un nav izēdis, mēs varam aizvērt ciet biezenīti, bet jāatceras, ka tas nav paredzēts uzglabāšanai un atvērtu biezenīti vajadzētu izēst stundas laikā, jo siekalām piekļūstot pie biezeņa, veidojas baktērijas.

Tas var būt kā otrais, trešais papildēdiens dēļ saldenās augļu un saldkrējuma garšas. Ja ēdināt ar krūti nav iespējams vairs, tad ēdināšanas veidu maina, vadoties pēc ārsta ieteikuma

Uz mākslīgā piena iepakojumiem jāpievērš uzmanība arī skaitliskajai norādei, kas ir atzīme par noteiktu vecumu, kādam piemērots šis piena maisījums. Tāpat jāatceras arī par pareizu piena maisījuma lietošanu. Neskatoties uz to, vai tas būtu kazas piena vai kāds cits piena maisījums.

Jāievēro arī pudelīšu, māneklīšu, knupīšu higiēnu. Tāpat arī atkārtoti maisījumu sildīt nedrīkst.

Ja bērniņš ir jau gadu vecs, māmiņai arī tad būtu jākonsultējas piena maisījuma izvēlē ar ģimenes ārstu, kas ir bērna pediatrs. Bet pēc gada vecuma jāizvēlas jau piena maisījumi ar mazliet citādāku sastāvu, tieši tāpēc jālūko pēc cipara 3 uz māklsīgā piena maisījuma iepakojuma.

Māmiņu Klubs