Kā Katrīne draugu meklēja turpinājums

Katrīnei bija divi gadi, kad viņa ienāca istabā, stiepjot mazo Mikiju. TAS BŪS MANS DAUGS.

Mans sapnis ir bijis, ka manā mājā būs ruds runcis un tas piepildījās. Kas tas bija par kaķī, nevaru Jums izstāstīts. Mīļš, maigs, paties draugs Katrīnei. Katrīne varēju caurām dienām ar viņu rotaļāties, baroja viņu un ģērba,

bet tad pavasarī kaķītis bija dabūjis vīrusu un vienas nakts laikā nomira.

Kādu brīdi likās, ka tā tas paliks, bet tad pēkšņi es ieraugu Katrīni saritinājušos gultiņā un raudot. Man nav drauga, Mans Mikijs nomira. Tas turpinājās ar raudāšanu pa naktīm sapņos. Bija skaidrs, ka kautkas darāms. Mūsu mājas kaķu meitene Mīce redzot, ka nav labi, pat sāka nākt pie Katrīnes un sēsties blakus. Mīcei bērni nepatīk un arī pieaugušiem ucināties viņa neļauj. 

Sēdāmies abas kopā un izrunājām visas sāpītes un es izvirzīju nosacījumu, ja es redzēšu, ka Katrīne bez atgādinājuma tiek galā ar mājā esošiem dzīvniekiem, padomāšu par jaunu draugu. Katrīne cītīgi katru dienu un tiešām bez atgādinājuma baroja mājās mīluļus, bet es laiku pa laikam meklēju draugu. Gribējās ko līdzīgu Mikijam, ja nē tad noteikti ar labsirdīgu skatienu. 

Vakar beidzot atvēru sludinājumu lapu un skatos un nevaru noticēt savām acīm mazais Mikijs.

Cēlu klausuli un zvanīju. Jā kaķītis ir, bet saimniece uzreiz pabrīdināja, ka pēc mūsu sarunas var arī mums atteikt, jo mincis esot ļoti maigs un mīlīgs un viņam viegli var nodarīt pāri. Pēc sarunas bija skaidrs, ka Katei ir draugs.

Kad pie dārziņa teicu, ka mašīnā viņu gaida pārsteigums Kate smaidīja, bet ieraugot, sēdēja klusiņām un ilgi kaut ko domāja. Grūti bija pateigt , kurš bija vairāk pārsteigts kaķis vai Katrīne.

Kad atbraucām mājās ilgi diskutējām, kā sauks mazo iemītnieku, man nācās ilgi skaidrot, ak par Mikiju nesauksim, beigās vienojāmies, ka draugu sauks Murītis.

Kamēr mēs tā strīdējāmies mazais Muris izlēma noslēpties un par savu uzticības personu izvēlējās lielo māsu.  

No rīta Muris jau bija iekārtojies gultā, kur saldi gulēja, Kate sasveicinājās ar draugu, papaijāja to un devās uz dārziņu. Pie dārziņa viņa apstājās un vēlreiz man noprasīja, tas ir mans draugs un viņu sauks Muris. Es apstiprinoši pamāju ar galvu....