Pieaugušo pasaulē bumba nostiprinājusi savas pozīcijas. Varam redzēt, kā to spēlē profesionāli futbolisti, tāpat arī pludmalē brīvajā laikā kopā ar draugiem spēlējam volejbolu. Taču bērnu pasaulē bumba, iespējams, ir ne tikai galvenā rotaļlieta, bet arī veids, kā mazulis iepazīst pasauli. Īsāk sakot – bumba ir bērna galvenais un svarīgākais draugs rotaļlietu pasaulē.
Kur slēpjas bumbas noslēpums?
Rotaļu lācis, nosēdināts arī paliks sēžot, kluci – pagrozīsi rokās un tas paliks nemainīgs, bet bumba? Tā aizripo jau no viegla pieskāriena! Lai arī kā bumbu grozītu, tā no visām pusēm ir apaļa. Pametīsi bumbu – tā, atsitoties pret sienu vai galda kāju, pati atleks atpakaļ. Un tās ir tikai dažas no bumbai piemītošajām noslēpumainajām īpašībām, kuras var atklāt bērns, iepazīstot pasauli. Dažas bumbas ir smagākas, citas – vieglākas, mazākās var paņemt ar vienu roku, bet lielākas pat ar divām rokām nevar aptvert. Bumbu var ripināt, griezt. Bumbas var būt atsperīgas un ne tik ļoti, vēl kādā var iekosties. Pieaugušie pat nespēj iedomāties, cik lielu prieku un atklājumus mazulim var sniegt visvienkāršākā bumba.
Daži no mums noteikti jau zina, ka bumba var motivēt mazuli kustēties.
Aizstiepties līdz bumbai, saķert to atkal rokās – tas var būt pirmais plānotais uzdevums, kuru sev izvirza un paveic mazulis. Jau 4 – 5 mēnešu vecumā bērns spēj rokās noturēt apaļus priekšmetus. Vēl nedaudz vēlāk bērni iemācās tos nolikt un pēc tam atkal paņemt atpakaļ rokā. Savukārt pēc tam seko jauns etaps rotaļai ar bumbu – ripināšana. Laikā, kad bērns mācās spert savus pirmos patstāvīgos soļus, iešana pakaļ aizripinātajai bumbai var kļūt par lielisku treniņu koordinācijai. Galu galā, tik vienkārša darbība kā bumbas panākšana un satveršana rokās prasa no bērna lielu prasmi un spēju. Attīstot savu izpratni par to, cik tālu bumba aizripos un kad tā apstāsies, bērns apgūst izpratni par attālumu. Tas nepieciešams, lai saliektos, satvertu ar abām rokām bumbu, un, neskatoties uz aizņemtajām rokām, atgrieztos atpakaļ vertikālā stāvoklī. Bērnam, kurš tikai nesen sācis spert savus pirmos soļus, tas ir nopietns uzdevums gan koordinācijai, gan motorikas attīstībai.
Ņemot vērā, ka bumbas var būt no dažāda materiāla, tas palīdz mazulim attīstīt tausti un paplašināt izpratni par pasauli.
Bumba – tas ir gan draugs, gan sporta aprīkojums un vienlaikus arī treneris. Un, kas apbrīnojamākais, augot bērnam, sarežģītākas kļūst arī viņa rotaļas ar bumbu. Pamēģini aizripināt bumbu mammai tā, lai tā arī aizripotu pie mammas, pamēģini iespert pa bumbu tā, lai tā aizripotu vēlamajā virzienā, pamēģini to nomest uz grīdas un pēc tam vērot, kā tā atlec! Bumba tiešām ir spējīga uz brīnumiem!
Zīdaiņa vecumā bērna darbības ar bumbu ir neapzinātas, taču, bērnam pieaugot, rotaļas kļūst aizvien apzinātākas.
Izvēlamies bumbu!
Izvēloties bērnam bumbu, jāņem vērā divi nosacījumi. Pirmkārt, bumbai jāatbilst bērna vecumam, lai bērnā neizraisītu dusmas, ja viņš bumbu nespēj pacelt vai noturēt rokās, jo tā ir pārāk liela vai smaga. Tāpēc smagajām futbola bumbām būs jāpaciešās līdz brīdim, kad bērns būs paaudzies. Otrkārt, bumbai nevajadzētu apdraudēt drošību. Tāpēc atsperīgas gumijas bumbas nebūs piemērotas rotaļām istabā, jo tās var, piemēram, atlekt un sasist uz galda esošu vāzi vai TV. No otras puses, labi atlēcoša bumba būs lieliski piemērota rotaļām pagalmā.
Tātad, kādu bumbu izvēlēties bērnam?
Neatkarīgi no vecuma, bērnam ir nepieciešamas dažādas bumbas. Mazās gumijas bumbas – rotaļām mājās un pagalmā, pāris mīkstākas bumbas – mājām un vismaz viena lielāka, atsperīgāka bumba – rotaļām laukā. Taču tas nenozīmē, ka bērnam nedrīkst būt vairāk bumbu, drīkst! Un nevajag satraukties, ja kāda no tām kādā brīdī stāv dīkā, jo ar laiku savās rotaļās bērns izmantos tās visas.
Ieteicams, lai rotaļām laukā un istabā būtu dažādas bumbas, lai pēc katras rotaļāšanās laukā bumbu nevajadzētu mazgāt. Piedevām, augot bērnam, noteikti līdzi “augs” arī viņa bumbas, jo jau pirmsskolas vecumā bērnam var piedāvāt rotaļāties ar futbola izmēra bumbām, savukārt fiziskās attīstības nostiprināšanai lieti noderēs arī lielās vingrošanas bumbas.
Rūpējoties par drošību, vēl pirms bumbas iegādes vecākiem ir jāpievērš uzmanība vairākām detaļām. Pirmkārt, bumbai jābūt izgatavotai no drošiem un bērna veselībai nekaitīgiem materiāliem. Tāpēc pavisam noteikti ieteicams iet ar līkumu bumbām, kuras ir ar spēcīgu aromātu. Piedevām, lētākās bumbas ar laiku arī zaudē savu krāsu – tās izbalēs vai arī krāsa nolobīsies. Viennozīmīgi, bumbas krāsai ir liela nozīme. Taču psihologi neiesaka iegādāties bērniem raibas bumbas un bumbas fluorescējošās krāsās. Labāk, lai tās būtu kādā no varavīksnes krāsām, kuru viegli iespējams identificēt.
Bet nu laiks rotaļām ar bumbu!
Jau 4 – 5 mēnešu vecumā bērniņam var pasniegt rokās viņa pirmo bumbiņu. Labi, ja tā ir auduma bumbiņa ar zvaniņu iekšpusē. Lietderīgas ir arī Oball bumbas, kuras mazulim ir viegli satvert un noturēt. Savukārt jau desmit mēnešu vecumā bērns sāk mest un ripināt bumbu – šajā vecumā mazulim interesanta būs ikviena bumba, kas vien būs pieejama. Bet jau gada un pusotra gada vecumā bērnam ir pietiekami daudz spēka, lai viņš spētu bumbu aizmest pietiekami tālu, tāpēc, vecāki, rūpējieties par drošību, vāzes nolieciet tālāk un augstākos plauktos!
Pirmās kopīgās rotaļas ar bumbu būs pavisam vienkāršas. Apsēdieties ar bērnu uz grīdas viens pret otru ar platām kājām, kuras būs kā vārti, un ripiniet bumbu viens otram. Lai gan varētu šķist, ka rotaļa ir ļoti viegla, bērnam iesākumā tas nemaz nebūs tik vienkāršs uzdevums, jo bumba ir apaļa un ne vienmēr ripo tur, kur vēlamies. Pakāpeniski bērns šajā spēlē uzlabos savu kustības motoriku, koordināciju, radot viņam neizsakāmu prieku katru reizi, kad bumba būs aizripojusi vēlamajā virzienā.
Rotaļas ar bumbu bērnam ir svarīgas, lai attīstītu smadzeņu darbību, jo, kā zināms, tā ir tiešā veidā saistīta ar pirkstu un roku kustību. Zinātnieki arī izpētījuši, ka rotaļas ar bumbām veicina bērna runas attīstību.
Svarīgi atcerēties, ka, lai arī kāda būtu rotaļa ar bumbu, mazuļa otrajā dzīves gadā (un arī agrākā vecumā), svarīgi ir ne tikai izstāstīt, ko jūs darāt ar bumbu, bet arī to parādīt. Piemēram, “Paskaties, kā mamma met bumbu! Paskaties, kā bumba aizripoja!”. Kustībām jābūt vienkāršām un bērnam atkārtojamām. Ko tas nozīmē? Piemēram, ne katrs bērniņš spēs pacelt bumbu un nolikt to uz plauktiņa, ja viņš tik tikko spēris savus pirmos soļus un vēl ar vienu roku pieturās pie plauktiņa, uz kura jānoliek bumba. Vai arī – mamma var ar abām rokām mes bumbu sev pāri galvai, taču bērns to vēl nespēs paveikt – galva vēl ir liela, rociņas daudz īsākas nekā mammai.
Svarīgi, lai vecāki liktu lietā savu fantāziju un rotaļas ar bumbu kļūtu sarežģītākas, kas veicinās bērna fizisko attīstību. Piemēram, ja bērns ir iemācījies ripināt bumbu pareizajā virzienā, aiciniet viņu bumbu ieripināt “vārtos” starp galda vai krēsla kājām. Ar laiku jūs varat spēlēt basketbolu, cenšoties bumbu trāpīt grozā, kura funkciju lieliski var pildīt bļoda vai groziņš. Ar laiku varat palielināt attālumu līdz grozam, kas veicinās redzes un veiklības attīstību.
Viena no vienkāršākajām, bet arī interesantākajām rotaļām ar bumbu, ir “boulings”. Bumba var nogāzt, piemēram, klucīšus vai tukšas plastmasas pudeles. Šī spēle vienmēr rada lielu prieku ne tikai bērnam, bet visai ģimenei!
Neaizmirstiet arī parādīt bērnam, cik interesantas ir rotaļas, kad bumba tiek ripināta pa slīpu plakni. Jautrība garantēta!
