Kā es izvēlējos savu ērtāko un skaistāko barošanas krūšturi!

Mana krūts barošanas pieredze, manuprāt, bija salīdzinoši ļoti veiksmīga un nu jau kādu laiciņu ir aiz muguras. Puikam nu jau ir 1 gads un 8 mēneši un droši varu teikt, ka labas krūts barošanas pieredzes iegūšanai sava būtiska loma ir arī barošanas krūšturim. Galvenais nosacījums, kāds bija man attiecībā uz barošanas krūšturi – tas nekādā gadījumā nedrīkst traucēt man, to ikdienā valkājot un nekādā gadījumā nedrīkst traucēt ne man, ne bēbītim, viņu barojot.

Tā kā barošanas process ir tik ilgs, cik tas ir – tad ar vairāku barošanas krūšturu iegādi neaizrāvos. Man to bija 2. Iespējams, kādam liksies maz, bet man pietika. Pie tam arī pēc barošanas pārtraukšanas tie vēl bija salīdzinoši labā formā.

Savus abus barošanas krūšturus iegādājos veikalā Mothercare, T/C „Spice”. Ja pareizi atceros, abi kopā komplektā maksāja ap 30 latiem. Mājas lapā diemžēl nevarēju atrast tieši tādus, kādi bija man, taču atradu ļoti līdzīgu:

Foto no www.mothercare.com.

Krūšturi bija bez stīpiņām (kas man likās ļoti svarīgi, lai tās nespiestu un nekur nedurtos), tie bija mīksti un ērti, plecu lencītes nedaudz platākas – ar attaisāmiem āķīšiem priekšpusē (biju redzējusi arī savādāk attaisāmus krūšturus, bet tieši šis variants man likās vislabākais un ērtākais, pie tam attaisāms un aiztaisāms ar vienu roku, kas ir svarīgi, ja ar otru roku vēl jāpietur bērniņš), aizdare - mugurpusē (šis faktors nebija tik būtisks, bet man ir bijuši krūšturi gan ar aizdari priekšā, gan aizmugurē, un aizdare mugurpusē tomēr man šķiet ērtāka). Un laikam jau jāsecina, ka lielu lomu krūšturu izvēlē nospēlēja arī to dizains un izskats – viens krūšturis bija tumši zils ar baltiem punktiņiem, otrs – tikpat tumši zils ar rozā puķītēm :) 

Lai arī varbūt šķiet, ka piedzimstot bēbītim, visu savu uzmanību tagad jāvelta tikai viņam un viņam arī noteikti būtu vienalga, kāds barošanas krūšturis mammai mugurā, neaizmirsīsim arī par saviem vīriešiem, kuriem tos nāksies redzēt ne reizi vien. Man bija svarīgi, lai arī sava vīrieša priekšā es izskatītos labi! Un, protams, ne mazāk svarīgi bija arī tas, lai es patiktu pati sev. Lai man nebūtu sajūtas – ehh, atkal tas briesmīgais barošanas krūšturis jāvelk!

Jā, es gribēju, lai mani barošanas krūšturi ir krāsaini, nevis vienkārši parasti balti (nezinu kāpēc, bet balti krūšturi man ne īpaši patīk. Laikam jau tāpēc, ka tie ne pārāk patīk arī manam vīrietim. Un laikam jau arī tāpēc, ka pirms vispār biju ķērusies pie barošanas krūštura meklēšanas, barošanas krūšturis kā tāds man likās kā bieds – liels, balts, nošļucis, platām lencēm utt.) :) Tagad pašai par to jāsmejas!

Par krūšu izmēru, barojot bērnu ar krūti – jā, tas bija ievērojami lielāks nekā parasti :) 85C. Kad mazo vēl baroju, ļoti gribējās nopirkt arī kādu skaistu ne-barošanas krūšturi. Iegādājos pāris no „Laumas” ražotajiem. Žēl, bet tagad tie ir nedaudz par lielu, varbūt pēc kāda laika tie tikpat labi derēs atkal!

Novēlu katrai jaunajai māmiņai atrast tieši sev vislabāko, ērtāko un skaistāko barošanas krūšturi!!! Un lai bērniņa barošanas process sagādā tikai priecīgus brīžus! :)