26.04 10:00-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Meitai drīz būs 2 gadi un tikai tagad atļaujos ik pa brīdim atstāt viņu ar omi mājās. 2-3h stundiņas, 3 reizes, kas man ir bijušas īsts varoņdarbs, jo esmu ar meitu tā saaugusi, ka nemaz neprotu bez viņas būt. Vēl jau traucē tas, ka ome ir no tām, kas 2 bērnus izaudzinājusi un tāpēc vismaz doktora grādu bērnu audzināšanā pelnījusi.
Gan staigulī bērns esot jāliek, gan sēdināt vajag, gan ņemt kā pagadās un 2 gados bērnam cukurs karotēm jāēd, jo kalorijas vajag. Un es varu stāstīt, cik gribu, par to, ka mans bērns ir sajūsmā par sviesta pupiņām vai sparģeļiem, bet no cukura pūšas vēders, taču atduros pret "es arī Tavu vīru esmu audzinājusi, vai slikts izaudzis?".
Dārziņam ome Klintu gatavo, mācot sist citiem, lai var sevi aizstāvēt, taču es ticu, ka bērnam agresija nav vajadzīga, viņš nav speciāli jāmāca būt par ļaunu cilvēku. Vakar, piemēram, atnākot uz mājām uzzināju, ka Klintas māsīca (3,5) viņai metusi ar bumbu (mums ir basketbola bumba, visai smaga), bet meita pretī ar māla bļodu, kas saplīsusi. Ome nav apturējusi ne vienu, ne otru, uzskatot, ka viss ir normāli, taču kopš kura laika darīt otram pāri ir kļuvis par normu? Kopš kura laika var lidināt traukus?
Esam runājušas par to, ka Klintai nedrīkst skatīties multenes, taču, tikko es prom no mājām, viņa rāda mūzikas video, smejoties, ka noteikumu par multenēm ievērojusi.
Vēl viņa spītīgi pārbīda mēbeles, lai arī viss stāv tur, kur tam jābūt, lai Klinta nesavainojas. Mums ir IGLU bloki, lai mazā trenē līdzsvaru, ko ome izārda uzreiz, jo jāstaigā pa grīdu. Orto grīda arī ir ļaunums, kas jāizārda. Pat spilveni jāsaliek tā, lai omei patīk, ne Klintai droši. Vai tiešām cilvēks vienkārši neaizdomājas par to, ka var apdraudēt bērnu? Vai arī baidās no visa tā, ko iepriekš nav redzējis?
Esmu rādījusi ārsta slēdzienu par to, ka meitai ir alerģija uz dzīvniekiem, bet ome uz gultas, kur Klinta guļ, ieklājusi kaķa sedziņu, lai tas tur dzīvo, jo tādas alerģijas taču dzīvē neesot, visas izdomātas!
Vīrs jaukties negrib, viņš vienu reizi pasaka, ko drīkst/nerīkst, bet ome tikai izliekas, ka nedzirdējusi. Ko darīt? Esmu runājusi, bet viņa tikai spītējas ar to savu "2 bērnu pieredzi". Meklēt aukli un atstāt Klintu bez omes apciemojumiem? Labprāt! Taču vīrs dusmojas, jo nav labākas aukles par pašas omi, kurai es par daudz "piekasos". Var jau būt, ka tiešām par daudz, taču man ir bail par savu bērnu, kad viņš ir kopā ar omi :(
Neiet laukā no mājām nemaz? Ņemt Klintu līdzi pie visiem ārstiem?
Ļoti ceru, ka līdz ar dārziņā iešanu septembrī, šī problēma pazudīs, jo mazajai dārziņā patiks, taču man nav ne jausmas, ko darīt, ja nākotnē omei bērns tomēr būs jāatstāj.
Vai nu meklejiet kaut kadu viduscelu,jo viss nav tik melns, vai ari mierigi paciemojieties pie omes un tad gan pa majam!
Ja dzīvojat kādā lielaja pilsētā, lai kādu reizi aiziet uz muzeju! 😀
Domāju, ka viegli izdomāt, kā nodrlarbināt omi tā, lai bērnam būtu interesanti.
Hmm, es jau sāktu aizdomāties par to, vai šeit tīšuprāt netiek darīts pāri mazajai... jo tas nav normāli.. un tās asinis autiņos - ārsts apstiprināja, ka tās no alergijas jeb tas ir Jūsu pieņēmums? Un par vēdersāpem tas pats jautājums - tas ari ir ārsta apstiprinājums jeb pieņēmums? Kaut kā tas viss šķiet ļoti nepienemami...
Vīra mātei nekad neuzticētu bērnu. Arī ratus pastumdīt nē. Tas, kā viņa rīkojas ar citiem saviem mazbērniem man un manam vīram nav pieņemi.
Savu māti gan"audzinu". 😀 Lai viņa nedarītu kaut kā, kā darīja 90.tajos un 2000.šajos (kad mana māsa dzima), rādu, kā būtu jādara. Vispirms parādu - kā bērnu ērtāk un drošāk celt, kā rurēt klēpī (kad jau sēž), kā bērns pats ēd (BVĒ)... Viņa redz, saprot un pieņem. Arī mans opītis labprāt pieņem padomus. Tikai jāpasniedz ir nevis "šādi nē", bet "tev ērtāk būs šādi! Re!". Tas man vienmēr ir nostrādājis.
Par saldumiem. Ja tās ir tikai divas stundiņas un bērns (2 gados droši, ka māk) pats ēd, saorganizē, lai kopā ar omi ēd pusdienas. Omēm principiem "jaizēd šķīvis tukšs" un "saldumi pēc pusdienām" varētu būt gana spēcīgi. Pati sagatavo pusdienas (ko bērns drīkst ēst). Ja ome kaut ko atstiepj līdzi, vienojies, ka "re, kur esmu uztaisījusi. Tos Tevis atnestos cīsiņus ēdīsim vakariņās. Uzcienāsim arī Tavu dēlu!". Sagatavo saldo pati! Lai pēc pusdienām dod to. Un, ja bērns būs paēdis, tad arī saldumus ēdīs mazāk (nekā ar tukšu vēderu). Domāju, ka jamēģina atrast kāds diplomātisks vidusceļš.
Par spelēšanos - kamēr labs laiks lai iet uz rotaļu laukumiņiem. Rudenī var palūgt, vai vīra mēte kopā ar bērnu var uztaisīt dārzeņu kompozīciju bērnu dārzam (vienalga, vajag vai nē). Izdomā, varbūt vajag pildīt kādus uzdevumus, mācīties dziesmiņas, utml. Saki, ko viņa varētu darī, ko vajadzētu darīt. Liec justies viņai noderīgai (pirms biņa pati kaut ko izdomā). 😀
Bet kāpēc tad viņa ir jāatstāj omes aprūpē, nesaprotu???
Ir simtiem māmiņu, kurām tādas omes-aukles opcijas nav, izgrozās citādi.
Asinis autiņbiksītēs un vēdersāpes - tas tomēr ir nopietns veselības jautājums un vecāku atbildība. Man nav saprotams, kā tā var darīt. Atvainojos, ka tik skarbi.
Ai, vīrs uzskata, ka sievietēm pašam kašķi jārisina. Kaut kā ir pārāk daudz savācies un es tik ļoti gribētu aizmukt ar meitiņu no visiem, lai viņai nekad vairs neviens nedara pāri. Tikko viņu mazgāju un pēc dažām stundām ar omi visa vienos zilumos, mugura sasista, zods saskrāpēts, vaigs arī, bet ome tikai saka, ka tā ir visiem bērniem ☹
Oho, šī nu gan nav normāla situācija... te jau tēvam arī būtu jāiesaistās un "jāpieliek pie vietas" sava mamma, jo tā tomēr ir bērna veselība, kas nav joka lieta...
Par alerģijām ir tā, ka ir nepanesamība piena produktiem, ko ārsti apstiprina, bet ome netic. Rezultātā ir radītas asiņainas autiņbiksītes, bet viņai vienalga, ka bērnam sāp un jāmokās. Saldumi arī garantē 2h kliegšanas, jo vēders mokās. Es pieveru acis uz ļoti daudzām lietām, bet nu nevaru vairs.
Nu man tomēr tā sēdināšana, staidzināšana un alerģiju "profilakse" būtu pāri sarkanajām līnijām. Nav runa par attiecībām, protams, tās saglabātu, veidotu un veicinātu, ciemošanās un laika pavadīšanas kopā utt., bet pieskatīšanai atstāt - nē, piedodiet.
Super pateikts 😀 es arī sākumā karoju ar omi, bet nu jau abas esam sabiedrotās - piekāpjamies viena otrai (atkarībā no situācijas) 😀 un tā tiešām ir daudz labāk un vieglāk dzīvot 😀
Pamaini attieksmi! Un ļauj bērnam veidot savas attiecības ar omi un otrādi. Īpaši, ja bērns diendienā visu dienu nepavada ar omi, bet tikai pa retam.
Omei tāpat kā tev rūp bērna drošība, vienkārši viņai ir cita izpratne par lietu kārtību, bet tas nenozīmē, ka bērnu nepieskata. Man jau šķiet, ka divgadnieks ir gana liels , lai tā vietā, lai visu norobežotu, sāktu apgūt pasauli un saprast, kas ir droši un kas ne. Ja neļauj mācīties, sapratni nerodas.
Par kārumiem - ja nu tiešām akurāt nav mega alerģijas, no saldumiem laiku pa laikam, cīsiņiem reizi nedēļā un taml. nekāds mega ļaunums necelsies. Ja paralēli nedosi pati cīsiņus un saldumus, tad bērns ātri vien sapratīs, ka cīsiņi ir tikai pie omes. Nav tie bērni tik nesapratīgi!
Par multeņu skatīšanos - jo mazāk cepsies, jo mazāk tās tiks skatītas. Palūdz, lai ome pēc katras multenes ar mazmeitu pārrunā redzēto - veicinās sīkajai prasmi formulēt domas.
Padari omi par sabiedroto! Atvieglosi sev dzīvi. Vīrs kļuūs laimīgāks. Ome bšu laimīgāka. Bērns būs laimīgāks. Pozā ir vērts iestāties vienīgi par lietām, kuras rada lielu kaitējumu bērnam.
Vai nu sameklē citu pieskatītāju vai iztiec bez, vai nu pieņem un nesūdzies - jo skaidrs, ka nepārmācīsi cilvēku, kurš ir pārliecināts par sevi un nesaskata problēmu.
p.s. es nepieļautu, ka bērns paliek pie tādu audzināšanas un aprūpes metožu piekopējas.
Es biju sajūsmā par mūsu omi, līdz nesen bērni palika pie viņas 2dienas,jo savādāk vnk nevarēja. Jā,tas pats. Biju vieglā šokā,saldējuns brokastīs,cepumi pusdienas,končas vakariņās, cīsiņi (jo laikam viss sadais nošķebinājis beidzot) uz nakti. Viņa tik pasmejas,kad es saku nu jau gana našķu, mana acu priekšā iedod vēl. Vājprāts. Es paklusēju,jo biju pateicīga,ka kāds izpalīdzēja,bet turpmāk es labprātīgi tuvākos gadus (kamēr bērni mazi) bērnua neatstāšu. Mana mamma ir tāda paša gadagājuma cilvēks, bet vienmēr noprasa ko drīkst,ko nē.
Lasu un viss šķiet tik pazīstami😀). Mums ar omi ir gluži tāpat. Klāt tam visam nāk vēl bērnu tuntulēšana 2 jakās arī esot istabā, mājas nevēdināšana, jo pasrg die`s kāda vēja plūsmiņa trāpīs bērniem. Kā mēs ar to cīnāmies? Necīnāmies. Pieņemam vīramāti tādu kāda tā mums ir - vislabākā. Šī iemesla dēļ ikdienā bērni ēd super veselīgi, vispār nedabū ne cukuru, ne saldumus, jo zinu - tiks brīvdienās pie omes, tur būs cepumi, zaptes, saldējums, baltmaize utt. Multenes ikdienā nav, jo tv mums mājās nav, datoru nedodam. Nu tad brīvdienās pie omes atgūst nokavēto, sēžot stundām pie tv. Man liekas šādi ir vislabāk. Nevis meklēt kašķi un mācīt dzīvot, bet pieņemt. Ir arī daudz labas lietas, ko tikai ome bērniem var iemācīt.