Kā ar bērnu runāt par drošības noteikumiem

Tā kā izpratne par drošību bērniņam rodas jau mazotnē, nav mazsvarīgi, kā vecāki par dažādiem drošības noteikumiem ar viņu runā un, ko par tiem stāsta! Uzzini, ko iesaka psiholoģe Diāna Zande.   

Stāsti par riskiem, bet nebiedē!

Bērniņam ir jāpastāsta par riskiem, kas draud dažādos ikdienas procesos. Piemēram, par nepareizas sērkociņu lietošanas vai pārgalvīgas uzvedības ūdenī iespējamajām negatīvajām sekām.

Tomēr bērnu nevajadzētu arī biedēt! „Vai tas, ka uz katras cigarešu paciņas rakstīts „smēķēšana nogalina” atbaida smēķētājus? Nē, viņi vienkārši iemācās šos uzrakstus neredzēt! Tieši tāpat kā asiņainās reklāmas būtībā sekmē to, ka cilvēki šo informāciju vienkārši neuztver, neattiecina to uz sevi – jā, nāve ir, bet tā būs kaut kur citur. Arī bērns domā līdzīgi – bīstamība ir, bet tā neskar mani,” skaidro Diāna Zande.

Par drošību un riskiem, kas saistīti ar dažādām situācijām un ikdienas nodarbēm, bērniņam būtu normāli jāpastāsta un viņu jāiemāca, ka, piemēram, pirms došanās peldēt, vienmēr vecākiem jāpaprasa atļauja, kā arī jāvienojas par laiku, kad viņš atgriezīsies mājās.

Savukārt, ikreiz, kad bērns to ir ievērojis un laicīgi pārnācis mājās, viņam noteikti jāatceras pateikt: „Es ļoti cienu to, ka tu spēj atnākt laikā, es pamanīju, ka tu ievēro mūsu norunu, tas ir patiešām vīrišķīgi!” vai arī: „Tu jau rīkojies kā pieaugusi, es uz tevi varu paļauties un redzu, ka tu domā ar savu galvu, un proti pieņemt lēmumus!” Bērnam ir jānorāda, ka vecāki ir pamanījuši viņa pozitīvo rīcību, lai viņš justu, ka ievērot norunu, ir izdevīgi.

Ko darīt, ja notikusi nelaime?

Vēl ļoti svarīgi būtu runāt arī par to, ko darīt, ja notiek kāds nelaimes gadījums. „Problēma ir tā, ka bieži vien, kad notikusi kāda nelaime, bērni vai nu bēg prom, vai arī steidz glābt tur, kur viņi to nespēj.

Tādēļ ļoti būtiski ir stāstīt arī par to, ka tad, ja kādreiz atgadās nelaime, ir jāskrien meklēt palīdzība, tātad svarīgi ir nevis paslēpties vai pārvērtējot savas spējas, censties kaut ko glābt, bet meklēt atbalstu,” tā Diāna Zande.

Vecākiem savam bērniņam ir jāizrāda uzticēšanās, sakot: „Es ticu, ka tu pieņemsi saprātīgu lēmumu, es paļaujos uz tavām spējām izlemt” – tas ir svarīgi!

Protams, par drošības noteikumu ievērošanu nebūs viegli pārliecināt jebkuru bērnu.

Tad, ja par dažādām dzīves situācijām bērniņam jau ir stāstīts līdz šim un viņā jau ir attīstīta spēja pieņemt mazus, bet tomēr – lēmumus, šādam bērnam to var iemācīt diezgan veiksmīgi.

Turpretī, ja bērns ir iemācīts tikai klausīt, visticamāk drošības noteikumu ievērošana un savu lēmumu pieņemšana ārkārtas situācijās, viņam prasīs daudz lielāku piepūli.

„Faktiski, lai bērns dzīvotu drošībā, viņam ir jāiemāca nevis baidīties no dažādām situācijām, bet gan zināt, kā tajās rīkoties!

Ja vecāki bērnam būs iemācījuši domāt pašam, viņš pats arī pieņems lēmumus, turpretī, ja viņam būs mācīts vienmēr un visur klausīt, visu atlikušo dzīvi viņš var ietekmēties no tā, ko saka un iesaka citi,” pieļauj Diāna Zande.

Lai tā nenotiktu, bērniņam jau no mazotnes ir jāiemāca pašam domāt un uzņemties par sevi atbildību – tad arī vecāki viņam varēs uzticēties daudz vairāk.

Māmiņu Klubs

Vai tu savam bērniņam stāsti par drošību? Kā tu to dari?