Ja smēķē Tu- smēķē Tavs bērns

Tieši ar šādu saukli aprakstīta Labklājības ministrijas klajā laistā  žurnāla “Bērnam droša bērnība” skaudrā statistika par smēķēšanu un tās ietekmi, protams, arī uz pašiem mazākajiem.

Viens būtisks aspekts  ir pasīvā  smēķēšana, par kuru tik daudz runāts, bet joprojām uz ielas un parkā redzu, kā mammai pie katras rokas sīcis un zobos cigarete. Vai tētuks stumj ratus smēķējot. Nemaz nerunājot par grūtniecēm smēķētājām. Slikts piemērs saviem bērniem, jo bērns taču daudz ko mācās nu saviem vecākiem. Prieks gan, ka sabiedriskā transporta pieturās retais smēķētājs atkāpjas nostāk no pūļa, turklāt netrūkst drosminieku, kuri gatavi aizrādīt.

Mūsu ģimenē neviens nesmēķējam, bet tāpat 100% bērnu no cigarešu dūmiem nav iespējams pasargāt. Cīnos ar kaimiņu, kurš regulāri smēķē kāpņutelpā, taču kāds cits smēķē pie tvaiku nosūcēja, un smaka nereti  jūtama arī mūsu virtuvē. Kā ar to cīnīties!?

Nenosodu smēķētājus ( galu galā katrs pats  par savu veselību atbildīgs), taču nosodu šo rīcību, ja tiek pakļauti citi, un ne tikai bērni. Man kā nesmēķētājai arī paliek nelabi, ja uz ielas paiet garām kāds “kūpinātājs”.