Izgājām vingrošanas kursu. Fizioterapeiti nevar aizmirst

Pirms kāda laika dalījos ar stāstu par to, cik gan bezcerīgi garas ir rindas uz fizioterapiju un masāžu. Bet atlika vien publiski papukstēt, ka drīz vien pienāca zvans ar aicinājumu apmeklēt fizioterapijas kursu.

Iepriekš to, tiesa, citā iestādē, esmu apmeklējusi ar dēlu, bet šo gadījumu, šķiet, es nekad, nekad neaizmirsīšu. Kā mums veicās? Par visu pēc kārta!

Pirmā apmeklējuma laikā lielāko daļu nodarbības speciāliste sūrojās. Par ko? Lai mēs nekādā gadījumā neejam vadībai par viņu sūdzēties. Esot citi vecāki, kuriem, ja kaut kas nepatīk, uzreiz dodas pie vadības, bet viņa taču savu darbu darot no sirds. Tajā reizē pie sevis neizpratnes pilna padomāju, ka tie gan slikti vecāki, bet ar katru nākamo reizi es viņus sapratu aizvien labāk un labāk. Tātad, pirmā nodarbība bija sūrošanās par citiem, par sliktajiem vecākiem.

Otrajā nodarbībā bija sūrošanās par grūto medicīnas personāla likteni, atalgojumu. Saprotama sāpe, bet kāpēc gan to jāklausās mums, bērnu vecākiem? Diemžēl nav manos spēkos palielināt medicīnas personāla atalgojumu. Nodarbības noslēgumā speciāliste ieminējās, ka tagad dosies uz slimīcas lapas. Un tad jau kaut kad, kad būs atpakaļ, ar mums sazināsies....

Tā nu pagāja aptuveni 1,5 vai pat 2 nedēļas, kad tikāmies atkal, un tad jau sākās interesantākais...

Paralēli darot darbu, protams, speciāliste sūrojās par grūto dzīvi. Kādi necilvēki ir tie, kuri pļauj zāli pie viņas mājas, jo nopļauj arī puķes. Par to, ka iepriekšējā reizē, lai tos negantos pļāvējus aizdzītu, vīrs viņiem skrējis pakaļ ar nazi (ak, jokainā ģimenīte). Bet divas interesantākās nodarbības vēl bija tikai priekšā.

Tajās es tiku iepazīstināta ar zvaigžņu karu pasauli, senajām vēdām (ja pareizi atceros), ļaunajiem marsiešiem, kas no attāluma vada stulbos cilvēkus, par vēl stulbākajiem Saeimā sēdošajiem ļaudīm, kurus patiesībā vada ļaunie, kuriem ir izdevīgi, ka valsti pārvalda idioti. Uiiii..... šīs nodarbības vilkās kā mūžība, jo visu laiku centos sevi pievaldīt, lai nesāktu smieties.

Tālāk jau sekoja nodarbība, kurā es tiku "izglītota" par āriešiem, rasu attīrīšanu. Dāma arī pastāstīja par to, ka, viņasprāt, Hitlers jau bijis uz pareizā ceļa, tikai ar to attīrīšanu daudz par daudz pārspīlējis. Nu, nevajagot, viņasprāt, baltajiem kopā ar melnajiem dzīvot kopā un radīt bērnus.

Lūk, kāds interesants tantuks mums pagadījās.

Atzīšos, ka fizioterapijas seansi to dēļ man šķita gari kā mūžība. Iespējams, tieši tāpēc citi vecāki gājuši sūdzēties iestādes vadītājai.

Tiesa, es neapšaubu speciālistes prasmīgās rokas. Paralēli fizioterapijai, meitiņa sāka līst. Nezinu gan, vai tas bija fizioterapijas nopelns, jo 10 nodarbību kurss mums izvilkās uz aptuveni 1,5 mēnesi, vai tikai sagadīšanās.