Ir sācies niķu periods.

Jau kādu laiku vēlos uzrakstīt par šo tēmu, tad nu beidzot kad esmu tikusi pie jaunas klaviatūras to varu izdarīt.

Atceros, ka lasiju Ulullas blogus par līdzīgām tēmām.

Katrs bērniņš iet cauri kādam posmam savā attīstībā, bet ir tāds posms ko saukšu par niķu periodu, katram tas pienāk.

Manam puikam ir 1 gads 8 mēneši, liels puika un ļoti gudrs, bet uz blēņām vēl gudrāks.

Tagad ir sācies niķu periods kas izpaužas kā bļaušana kad kaut kas tiek aizliegts un krišana zemē.

Ir dienas kad es raudu līdzi, jo nervi ir čupā,. bet tad saņemos un eju tālāk.

Bērns pārbauda mūsu nervus un viņam tas labi padodas, bērni ir ļoti gudri. 

Kad sākas kašķēšanās sabiedriskā vietā, cenšos bērnu nomierināt, njā bet tie veltīgi pūliņi, jo puika vēlas panākt savu.

Mājās kad puika sāk kašķēties neliekos ne zinis, lai  krīt gar zemi, protams ir grūti. Ir reizes kad mantas tiek mestas pa gaisu un sākas bļaušana tad stāstu, ka nedrīkst mest mantas gaisu, tām nepatīk,ka ar viņam tā dara, bet mazajam tas ir vienalga.

Ceru, ka šis periods drīz pāries.

Vēlos uzzināt kā iet citiem, kā tiekat galā ar šo periodu?

Kā jūs iestāstāt, ka nedrīkst mest mantas pa gaisu?

Ko jūs darāt kad bērns krīt gar zemi sabiedriskā vietā?