Iepazīsimies: esmu daudzbērnu māmiņa

Jūs mani pazīstat jau sen, esmu daudzbērnu ģimenes māmiņa un jauka mazuļa omīte. Esmu izaudzinājusi divus lielos bērnu un audžu meitu un tagad audzinu mazo pastarīti.

Bet nu par visu pēc kārtas. 

Arī es tāpat kā citas māmiņas no bērnības teicu, ka būšu trīs bērnu māmiņa un tā beigās arī notika. Kad Kristiānai palika 12. gadi mūsu ģimenē ienāca vēl viena meitene, man audžu meita Solvita. Tā sagadījās, ka uz ziemassvētkiem mēs izlasījām tieši Solvitas sūtījumu un pēc tam satikāmies, meitenes bija ļoti līdzīgas, sadraudzējās un mēs nolēmām dzīvot visi kopā. 

Kad meitenes gatavojās izlaidumam, bet vecākajam brālim bija jau 19.gadi, pieteicās Katrīne.

Un iesoļojot vidusskolā mūsu mājā ieradās mazā Katrīne.

Mēs esam diezgan netipiska daudzbērnu ģimene, jo lielie bērni bija daudz vecāki. Es darīju visu, lai lielie iemīlētu maziņo un neatsvešinātos, jo manas draudzenes kam ir daudz vecāki brāļi un māsas pat nekontaktējās savā strpā. Katrīne ir brāļa mīļākā māsa, bet Katrīnei brālis ir "dieva" vietā.

Mēs nebijām ļoti stipri ierobežoti līdzekļos, jo Edgars jau strādāja, es praktiski visu laiku biju darbā, mājā palika tētis, jo mani darba pienākumi neļauj gadu vienkārši aiziet. Protams jutu, cik "draudzīga"ir mūsu valsts pret daudzbērnu ģimenēm. Ja es pelnu, man nav tiesību saņemt atlaides transportam, meitenes mācījās Rīgā, glāba tas, ka Solvitai bija brīvbiļete. Katru nedēļu atliku konkrētu summu tikai meitenēm, dzīvojām ar to, kas palika pāri. Mana ģimene ir pieradusi ēst dārzeņus, es vāru garšīgas zupas, badu necietām. Apavus un drēbes sev iegādājos Secondos, bija lietas ko nevarējām atļauties. Protams visgrūtāk bija ja bērni saslima, jo zālēs nevar nepirkt. 

Vai bija grūti? Bija, bet vai ar vienu bērnu nav grūti? Ja man tagad jautātu, vai es gribētu vēl bērnus, es atbildētu noteikti. Tā kā mans laika pulkstenis ir pateicis stop, tad mūsu mājā ienāca mazulis tikai citā statusā, mazdēliņš Gustavs.

Katrīnei ir grūti paskadrot, ka viņa nevar Gustiņu saukt par brālīti, tapēc mēs nolēmām, ka tas ir viņas draudziņš, ko Kate ļoti mīl. Viņa jau gatavojas Gustiņu vest uz dārziņu. 

Man liekas, ka galvenais lielā ģimenē nepazaudēt to neredzamo saiti, kas visus satur kopā un kādam ir jābūt tam, kas par to ir atbildīgs. 

Blogu konkurss daudzbērnu ģimenēm: PIEDALIES!