Hārdijs iesoļos 11.mēnesī!

Nu bērni aug! Tas laikam nav noslēpums nevienam . Tomēr tas,ka katrs bērns var būt tiiiik citādāks,man vēl ar vien kaut kā neticas. Bet nu skatos uz savējiem un brīnos. Meitene no puiša atšķirass ar daudz ko,bet džeki savā starpā - diena pret nakti. 

Arī man kārtējais pārsteigums ,ko sagādā Hārdijs ir iešana. Ja ADrians sāka staigāt 1g 2nedēļas, Denīze 1g un 2 mēneši,tad Hārdijs sāka soļus spērt jau desmit mēnešos, un tagad ,kad rīt jau paliks 11, viņš jau nestabili,bet staigā no vienas istabas uz otru.

Ja man šķita,ka varu tak darīt visu ,lai bērns tik ātri nestaigā,tad tagad pierādās tas,ka nevaru darīt neko! Bet nu priecājos,ka stabila tā staigāšana vēl nav, un ārā viņš tomēr drošāk jūtas rāpojot.Protams ar katru dienu sperot ar vien vairāk soļus! 

Tomēr ,ja es aizmirstu par to cik vecs viņš ir, tad skatīšanās uz tiem pirmajiem solīšiem prieks un laime ir neizmērojama. Ak cik superīgi ir ,ka mazais sāk spert pirmos solīšus, visi mājās uzreiz pievēršas un priecājas par viņa panākumiem,un tas patiešām ir feini!

Kādā vecumā jūsu mazie sāka staigāt?!