Ģimenes bubulis – alerģija mazulim

Sveiki! Arī mūsu ģimenei nav sveša lieta – alerģija. Jau mazuļa otrajā dzīves nedēļā uz ķermenīša tika pamanīti mazi punktiņi – pumpiņas. Pediatre mierināja, ka tā esot daudziem bērniem, bērna āda lēnām adaptējas ar jauno vidi. Bet mūsos tas bažas nemazināja, jo līdz ar pumpiņām arī mazulis naktīs nemierīgi gulēja un dienās bija čīkstīgs – domājām varbūt pie vainas tās nelaimīgās kolikas. Un tā mēs mocījāmies līdz mazajam palika pieci mēneši un viņa smukie vaidziņi kļuva sārti jo sārti un karsti. Daktere tik noteica: ‘’Jums ir atopiskais dermatīts, pasmērējiet ziedīti un paliks labāk’’. Ja nemaldos pirkām Dermalex krēmu Atopic Eczema. Uz brīdi likā ka palīdz, bet pēc nedēļas kļuva vēl sliktāk un apskārtušie vaidziņi sāka suloties. Atkal vizīte pie pediatra, viņa mūs nosūtīja pie dermataloga. Tajā pašā dienā steidzāmies pie dermataloga, kura izzināja mūsu veselības vēsturi, mūsu vecāku veselību, līdz ārste nonāca pie slēdziena ka pie vainas varētu būt ārējie kairinošie apstākļi – veļas pulveris, iespējams pie vainas suņa spalva. Zāles tik maziem nav, izrakstīja ziedi ‘’Cutivate’’, kura bija mūsu sabiedrotā vairākus mēnešus, jo alerģija ik palaikam atgriezās. Vaicājām ārstei par iespēju veikt alerģijas testu uz ko mūsu iniciatīva tika noraidīta, jo tik maziem bērniem testi neesot objektīvi, gaidiet triju gadu jubileju, jo no tā vecuma testi kļūst objektīvi J

Mājas apstākļos centos rakstīt pārtikas alerģiju dienasgrāmatu, kuras paraugu atradu http://bernsklepo.lv/site/27805 pēc tās izsecinājām ka dēliņam ir alerģija uz miltu izstrādājumiem un piena produktiem. Mana ēdienkarte sastāvēja tikai no kartupeļiem, rīsiem, griķiem. Šajā laika periodā secināju ka veikalā nav atrodama īsta rudzu maize, kurā nebūtu kviešu miltu. Tā nu cīnījāmies abi ar dēliņu sēžot uz diētas un ik rītu un vakaru ieziežot mazo ķermenīti ar ziedi. Pagāja laiks un beidzot pierunāju pediatri, lai mūs nosūta pie alergologa. Bet diemžēl pēc asins analīzēm mūsu dzīve nekļuva vieglāka. Analīzēs uzrādīja kartupeļus un tomātus un neuzrādīja uz to, uz ko mums bija izpētītas un izsecinātas aizdomas.

Gāja laiks un mēs pieradām pie alerģijas un viņa pierada pie mums un līdz vaidziņi pilnīgi izveseļojās pagāja aptuveni divi gadi.  Tagad Adrianam ir trīs gadi un divi mēneši – ēd visu kas garšo - gan kartupeļus, gan tomātus, gan svētdienu rītos gardu muti tiek notiesātas pankūkas un svētku reizē tiek apēsts kāds kūkas gabaliņš, ikdienā tiek ēsta baltmaize un rupjmaize – viss ir perfekti, tā itkā alerģija nemaz nebūtu bijusi. Bērns vienkārši ‘’izauga’’ no alerģijas, kā arī tiek minēts sociālajos tīklos. Esam priecīgi ka tas murgs ir beidzies. Tā mums gadu bija miers.

Tagad (pēdējā laikā) palaikam uz ceļgaliem parādās pāris pumpiņas, kuras ar laiku samazinās, bet nepāriet pilnībā. Ir aizdomas uz margarīnu, bet kopš radās aizdomas to neizmantojam uzturā un bērnudārzā arī saka ka viņi neizmanto margarīnu. Tad nu mums atkal dillema – no kā tās sasodītās pumpiņas uz mana bērna ceļgaliem? Varbūt kāds var pateikt kas tas ir! 

P.S. No gada vecuma pediatre izrakstīja Zyrtec pilienus – devu piecus pielienu dienā un tie mums arī bija liels palīgs alerģijas uzveikšanai.

(Mūsu mazais rūķītis)