Gatavojamies podiņmācībai: Kā neapjukt, izvēloties podiņu?

Laiks skrien vēja spārniem un pavisam drīz jau mūsu mazajai dāmai apritēs deviņi mēneši. Un vien divas dienas pirms mazās jubilejas būs pirmie vārdiņsvētki. Kad pirms kāda laika vaicāju tētukam, ko dāvināsim, viņa atbilde bija podiņu. Šo domu viņš nav atmetis un arī es neesmu iebildusi, jo šī manta vismaz agrāk vai vēlāk būs noderīga. Protams, radās uzreiz jautājums, kādu podiņu izvēlēties un kam pievērst uzmanību? Tā nu es sāku lasīt dažādus interneta resursus gan latviešu, gan arī angļu valodā, jo savam bērnam jau gribas atrast to vislabāko, to vispiemērotāko.

Lai gan sākumā šķiet, kas tad tur tik sarežģīts, bet tomēr ir vairāki būtiski apsvērumi pirms podiņa iegādes, ko vajadzētu ņemt vērā. Padalīšos savās pārdomās, varbūt noder.

Izmēram ir nozīme, jo podiņi ir dažādas formas un lieluma. Pirmais un galvenais, nopirkt bērna izmēram atbilstošu podiņu, lai viņš uz tā justos ērti. Pētot podiņus manīju, ka ražotāji mēdz norādīt arī vecumu kādam tas paredzēts. To gan nav norādījuši visi, bet novēroju, ka ir podiņi, kuriem rakstīts, ka piemēroti tikai no 18 mēnešu vecuma, bet ir arī no 6 mēnešiem. Tāpat pievēršam uzmanību podiņa augstumam, jo stabilitāte ir ļoti svarīga. Bērna pēdām, apsēžoties uz podiņa, ir stabili jābalstās uz grīdas. Arī atbalsts mugurai varētu būt noderīgs, jo mācību procesā uz podiņa var nākties pavadīt ilgāku laiku.

Nozīme esot arī dzimumam. Meitenēm vairāk esot piemēroti apaļas formas podiņi bez izbīdījuma priekšdaļā, puikām savukārt pretēji un labāk izvēlēties tādu, kuram priekšā ir izbīdījums. Taču esot pieejami arī klasiska tipa podiņi, kas vienlīdz labi der abiem.

Tā kā mazi bērni sākumā varētu gribēt spēlēties ar podiņu, tad, manuprāt, svarīgi lai podiņš būtu no droša un kvalitatīva materiāla. Nozīme ir arī podiņa krāsai un dizainam. Vēlams ļaut bērnam pašam izvēlēties, lai piesaista uzmanību un nerastos nepatika. Mūsu gadījumā gan izvēle būs uz mammas un tēta pleciem, paturot prātā to, kādas krāsas un zīmējumi labpatiktos mazajai dāmai.

Ar specefektiem vai bez. Un te nu mamma bija pārsteigta -  kādi tik podiņi nav - muzikālie, transformējami, ar izņemamu ieliktni, vāciņu, ar rokturiem, grabuļiem, kā izrādās, ir pat ar gaisa atsvaidzinātāju. Ir arī vienreizējie, ceļojuma podiņi un pieaugušo podā ieliekamie, bet pagaidām mums nav aktuāli. Podiņu izvēle tik plaša, ka vietā mīļais teiciens - izvēlies, ko vēlies, skaties ko izvēlējies. Arī cenu amplitūda grandioza, sākot no nepilniem diviem eiro par vienkāršu podiņu, līdz pat 50 un vairāk eiro ar dažādām fīčām. Domāju, ka specefekti sākumā tomēr nebūtu vēlami, lai nerodas atkarība no tiem. Podiņmācība savā būtībā tomēr ir nopietns process.

Un teikšu atklāti, ka es tomēr jūtos mazliet apjukusi un sākotnējo ieceri pasūtīt inteternetveikalā esmu atmetusi, jo svarīgi tomēr ir piemērīt podiņu. Tad nu plānojam doties ar visu bēbīti uz veikalu un izraudzīties podiņu. Par to un pirmo iepazīšanos ar podiņu tad pastāstīšu nākamreiz. Ja Tev ir kādi noderīgi padomi, priecāšos, ja padalīsies! :)

Tad nu nobeigumā pāris foto no interneta plašumiem ar podiņu pārbagātību.