Gados jaunās omītes dienasgrāmata- Mums ir DZIMŠANAS DIENA

IR PAGĀJIS VESELS GADS NO DIENAS, KAD MĒS PIRMO REIZI IERAUDZĪJĀM MAZO GUSTAVU EMĪLU. Un gads, kopš es rakstu omītes dienasgrāmatu. Nemaz pašai neticās, ka tik ilgs laiks pagājis.

Emīlam Gustavam  šodien paliek viens gadiņš.

Laiks ir paskrējis un tagad mums ir trīs zobiņi, Gustiņš saka mamma un teta. Ir mazs palaidnis un vispār uz vietas nenoturams mazulis, kā jau puikām pienākās. Bet kā viss sākās.

25.02.2013 piedzima mazais puišuks ar svaru 1800. Maziņš trausls puisītis, kam knapi varēja redzēt deguntiņu.

Mazo cilvēciņu mīlēja un lutināja visi mājinieki un laiks gāja uz priekšu, viņš sāka turēt galviņu, tad sēdēt  un iemācījās rādīt visiem mēli. 

Vislabāk viņš jūtās, kad mājās ir tētis un Katrīne, tad skan spiedzieni un sajūsmas smiekli.

Tagad arī Katrīnei patīk rotaļas ar mazo nebēdni, jo nu jau viņš ir sācis saprast, ko Katrīne no viņa grib, viņš uzmanīgi vēro, ko viņa dara un mēģina atkārtot, bet kopēja rāpošana ir jaukākais laika pavadīšanas veids.

Pavisam drīz viņš skries ar kājiņām, bet Katrīne uzsāks skolas gaitas. Mazliet skumīgi, ka laiks tik ātri skrien uz priekšu.

Es esmu ļoti laimīga sieviete, mamma un omīte un šie ir arī mani svētki. Sajūtas ir neaprakstāmas, arī par dāvanu ir padomāts. Īstie svētki tiks svinēti sestdien, bet šodien būs kūciņa un daudz daudz bučas....