Gados jaunās omītes dienasgrāmata - bez nepilna mēneša gadiņš

Ir pagājis gandrīz gads, no mazā ķipariņa, kuru knapi varēja sameklēt lielajā gultā ir izaudzis liels vīrelis.

Kā skrien laiks!

 Gadu atpakaļ, šajā laikā mana mīļā saulīte bija slimnīcā ar plaušu karsonu un ārā bija lielas sniega kupenas. Nekas nelicināja, ka mēneša beigās Gustiņš nolems doties lielajā pasaulē.

Mazajam trusītim Rodžeram ir trīs zobiņi un visi ir apakšā, katrs zobiņš nāk ar iesnām un klepu. Bet starplaikos tas ir ļoti zinātkārs palaidnis, kas uz vietas nevar nosēdēt. Visu laiku jāseko viņam līdz, jo tikko pagriezīsies, skaties kautko jau ķeksē no galda, vai mēģina norāpties no gultas. Pirmais vārdiņš ir "tēta", ar sajūsmu sagaida no dārziņa Katrīni. Arī Katei Gustiņš nu jau ir spēļu biedrs, gan uz īsu laiku, un skatīties mazuli viņai arī nepatīk, bet galvenais par ko stāstīt dārziņā ir "viņas mazais bērniņš Gustiņš". 

Ko te vēl piebildīsi, es esmu laimīga, jo laimīgi ir abi vecāki, mazais cigoriņš ir izaudzis liels un drīz skries ar kājiņām, tagad gaidīsim, kad vecāki izdomās, ka Gustiņam vajadzīga māsiņa.