Fizioterapeite: doties uz tualeti ir dabiska vajadzība!

Lai māmiņas varētu saņemt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem par to, kāpēc mans bērns vēl nevēlas iet uz podiņa vai ko darīt, lai mazajā raisītu šo vēlmi, aicinām ieklausīties fizioterapeites padomos.

Konsultē fizioterapeits, Piklera pedagoģijas speciāliste Līga Barone- Tamoviča.

Podiņmācībai nav kāda ieteicamākā vecuma un principā podiņmācības process sākas jau no dzimšanas, jo bērns taču čurā un kakā jau no pirmās dzīves dienas. “Šī sapratne, ka iešana uz tualeti ir dabisks un normāls process un ka tas notiek visu laiku jau no dzimšanas, jāievieš jau no pirmajām reizēm, kad tiek mainītas autiņbiksītes, stāstot, ka šis process notiek visu laiku,” iesaka fizioterapeite.

Tikai, mīļās māmiņas, nepārprotiet, tas nenozīmē, ka bērns ir jāsēdina uz podiņa jau no pirmajām dzīves dienām. Der atcerēties, ka podiņapmācība nesākas pēkšņi, tas ir loģisks turpinājums dabisko vajadzību apmierināšanai, bērnam augot lielākam un tam, ka esam mazulītim stāstījuši par to, kas ar viņu notiek jau zīdaiņa vecumā. Šīs sarunas un mūsu stāsti ļaus podiņapmācībai noritēt daudz vieglāk.

Ir veikti daudzi pētījumi par to, kad bērns sāk saprast, kas ir podiņš. Izrādās tas ir laikā no pusotra līdz 2 gadu vecumam. Turklāt no pirmās reizes, kad bērns sācis lietot podiņu tam paredzētajam nolūkam līdz pilnīgai podiņmācības apguvei paiet aptuveni 9 mēneši. Taču daudz svarīgāk par domu – kad sākt mazo pieradināt pie podiņa ir jautājums – kāpēc es to daru.

“Bērnam nav jāčurā vai jākakā tieši konkrētā mirklī, tāpēc, ka mammai tā ir ērti, bet gan tad, kad bērnam ir iekšējā vajadzība to darīt,” atgādina Līga Barone Tamoviča.

Kad bērns sasniedzis 2,5 vai 3 gadu vecumu un vēl nav apgūta podiņmācība, mēs varam bērniņam jautāt, ko viņš labprāt vēlas darīt – apgūt podiņu vai turpināt lietot autiņbiksītes, dažkārt šis vienkāršais jautājums liek bērnam aizdomāties. Taču 36 mēnešu vecums ir laiks, kad bērns, visticamāk, pats izrādīs dabisku vēlmi lietot podiņu. 

“Apgūstot podiņmācību, nevajadzētu aizmirst par emocionālo drošību, stabilitāti, lai bērnam šīs vajadzības nevajadzētu apmierināt un nokārtoties, kamēr mēs gatavojam ēst, darām papildus lietas, jo tad bērns var sākt justices kā piektais ritenis un vairāk vēlēsies tuvību ar mammu, nevis nokārtoties podiņā, ko savukārt sagaida mamma,”secina fizioterapeite.

Noteikti mazo nevajadzētu saukt nejaukos vārdos, aizvainojot vai aizskarot, sakot “fui” par to, ka pagaidām viss vēl notiek autiņbiksītēs nevis podiņā, jo tā nav bērna vaina, tā pagaidām vēl ir bērna neprasme. Tāpat nevajadzētu arī pārlieku jūsmināties un uzskatīt iešanu uz podiņu par galveno dzīves motivāciju, runājot tikai par un ap podiņmācības tēmu

Lai bērniņš veiksmīgi apgūtu podiņmācību, tam ir nepieciešams laiks, vieta un arī fizisks un emocionāls atbalsts – musu spēkos ir mazajam to visu sniegt un tad arī šis process notiks raiti un bez liekiem pārdzīvojumiem gan bērnam, gan mums – māmiņām.

Māmiņu Klubs