Es spēlējos visur

Labdien!

Mani sauc Rainers. Man drīz būs četri gadi. Man ļoti patīk spēlēties ar tēti vai mammu. Esmu ļoti kūtrs uz spēlēšanos vienam pašam. Man ir ļoti labi vecāki, lai arī cik noguruši viņi nebūtu, vienmēr atrod kādu brīdi, lai paspēlētos ar mani.

Man ir paveicies, man ir sava istaba. Visu laiku tā nebija, jo mana ģimene dzīvoja vienistabas dzīvoklī. Kā es tiku pie savas istabas? Tas bija ilgs un garšs process, kuru paveica mani vecāki, kamēr es vēl biju pavisam maziņš. Mani vecāki paši savām rokām izremontēja man istabu. Gribu padalīties arī ar jums, kāda tā izskatījās tad un kāda tā ir tagad.

 Vai tā nav skaista, tā ir vienkārši lieliska. Paldies mamma un tēti!

Es zinu, ka man vajadzētu spēlēties savā istabā, bet man labāk patīk būt vienā telpā ar vecākiem. Pēc remonta vecāku istabā, pirmās lietas, kas tajā parādījās, bija manas mantas.

Es zinu, ka es paaugšos, tad labprātāk pavadīšu laiku savā istabā. Manā istabā atrodas grāmatu plaukts  (to tētis taisīja pats) , kur varu atrast savas mīļākās grāmatas, tur atrodas mana „māja”, kura jau ir saskumusi, jo ar to īpaši nespēlējos. Mana mamma teica, ka drīz manu māju atdos Pēterītim, kurš būs ļoti priecīgs, jo viņam tādas nav. Tad gan es iebilstu un kādu laiku pavadu tājā . Visas pārējās mantas stāv mammas un tēta istabā, kas ir arī viesistaba. Te atrodas mana mantu kaste, mani Lego kluči, manas puzles, rakstāmpiederumi, trasītes, plastalīns un MAŠĪNAS. Tās man patīk vislabāk. Pirms kāda mēneša man ļoti patika likt puzles, bet tagad es katru dienu spēlējos ar Lego. Es jau pēc grāmatiņas un tēta pavadībā protu salikt auto, kurš paredzēts bērniem no 6 gadiem, lai gan man nav pat 4! 

Mans tētis pats uztaisīja plauktiņu, kur savietojas mazākas kastītes…. tajās glabājas puzles, rakstāmpiederumi, domino, mašīnas un mantiņas no kinderolām. Mana mamma regulāri kastītes pārskata un nevajadzīgās mantas izšķiro vai noliek atsevišķi, lai vēlāk atkal man tās atdotu.  Atsevišķā kastē tiek novietoti Lego kluči, kā arī lielākās mašīnās. 

Manas mantas mamma ir sakārtojusi tā, lai man tās ir ērti paņemt un spēlēties. Es zinu, ka viņi ar tēti dara visu iespējamo, lai man būtu pēc iespējas vairāk vietas, kur spēlēties. Iespējams, ka manas mantas tēta un mammas istabā, kura ir arī viesistaba, aizņem pārāk daudz vietas, bet es augu lielāks un kļūstu prātīgāks, pavisam drīz ar visām mantām pārvākšos uz savu istabu.

Kas ir tas, ko es gribētu? Es vienmēr būšu pateicīgs saviem vecākiem, ka man vispār ir SAVA istaba, savs stūrītis. Es neesmu īpaši prasīgs, man pietiktu ar gultu, skapi apģērbam, rakstāmgaldu un pufu…. jā, man ļoti gribētos pufu, kur atpūsties pēc skolas. Man drīz būs dzimšanas diena, varbūt ….. tad jau redzēs.

Mana mamma ir dažas mantas no manis noslēpusi, lai pēc tam atkal iedotu. Es domāju, ka tas ir tāpēc, ja mantu ir par daudz, tad īsti nesaproti ar ko spēlēties un vispār pāriet vēlme to darīt. Mana mamma ir gudra un es viņu ļoti mīlu.

Savas mantas kārtoju es pats. To daru pēc nepieciešamības. Kad eju pa dienu uz dārziņu, tad tās kārtoju katru vakaru pirms gulētiešanas, bet brīvdienās sanāk vairākas reizes dienā. Kad pusdienlaikā ejam ārā, tad sakārtoju, jo man patīk atnākt mājās un ieraudzīt, kad tajā ir kārtība. Un tad jau atkal vakarā pirms gulētiešanas.

Visiem bērniem gribu novēlēt, lai katram būtu sava istaba! 

Jauku dienu!

Rainers :)