26.04 10:00-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Līdz ar savu 1 gada jubileju mans mazais ziķeris ir saņēmis savu pēdējo poti. Vismaz līdz gada un 3 mēnešu vecumam.
Gan savu vecāko, gan jaunāko bērnu potēju pēc vakcinācijas kalendāra, nelielu nobīdi pieļaujot tikai vienreiz, kad dēls bija apaukstējies. Tiesa, arī toreiz ģimenes ārste norādīja, ka iesnas nav iemesls, lai atceltu poti, taču toreiz vienojāmies pāris dienas pagaidīt.
Jāsaka, ka mana ģimenes ārste vakcināciju neuzspiež un pirmās vizītes laikā vienmēr esam pārrunājušas, vai vadīsimies pēc noteiktā kalendāra, vai arī manas vēlmes ir savādākas.
Protams, pasaulē tiek kultivēti šausmu stāsti par pošu drakonisko ietekmi uz bērnu veselību, stāstot par gadījumiem, kad vakcīnas ietekmē bērnam pēkšņi attīstās kādas smagas slimības. Taču sliecos piekrist mediķiem, kuri norāda, ka vakcīna ir bijis tikai pēdējais piliens glāzē, lai slimība pamostos. Taču tas būtu noticis jebkurā gadījumā, neatkarīgi no vakcinācijas. Tikpat labi smago slimību būtu varējusi iekustināt pat visparastākā saaukstēšanās. Loģiski, ka šo bērnu vecāki šādai teorijai noteikti negrib piekrist, jo visvieglāk ir vainot tās sliktās potes. Tā teikt, vismaz ir kāds, uz ko novelt vainu un atbildību.
Tajā pašā laikā manā draugu lokā ir daudzas ģimenes, kuras izvēlas savus bērnus nepotēt, sakot, ka šīs slimības, pret kurām ir radītas šīs potes, vairs nav aktuālas. Tāpēc kāda iemesla pēc gan savu bērnu potēt? Te gan vietā būtu teikt, ka slimību ierobežošana balstās tieši uz to ģimeņu pleciem, kuras izvēlējušās savus bērnus vakcinēt. Taču jo mazāk vecāki izvēlēsies savus bērnus vakcinēt, jo lielāka iespēja, ka šīs it kā dusošās slimības atkal pamodīsies un tad jau sekas būs daudz, daudz smagākas.
Man ir pazīstamas vairākas mammas, kuras kārtējo vakcināciju gaida gluži kā mēri, šausminoties, ka bērnam noteikti būs temperatūra, viņš kļūs apātisks, niķīgs utt., utjp. Taču, mīļās mammas, viss ir tikai mūsu galvās! Nevajag jau nez cik dienas pirms tādas vienkāršas lietas kā mazas potes sevi noskaņot šausmām, jo, ticiet man, domas materializējas. Ja jau savlaicīgi sākat iepirkt bērnam medikamentus, kurus nu dosiet pret temperatūru, jo tā taču noteikti būs, jo tā bija gan Anniņai, gan Pēterītim, tad temperatūra pēc potes noteikti būs arī tavai Zanītei. Kārtējā pote maniem bērniem ir bijis tāds pats ikdienas rutīnas pasākums kā autiņbiksīšu nomaiņa, tāpēc nevienu reizi ne meitai, ne dēlam nav bijušas ne temperatūras, pat ne apsārtumi. Tāpēc, ka esi sevi šādam rezultātam nenoskaņoju. Pareizāk būtu teikt, es pat par to nedomāju.
Un lieki jāatgādina, ka ārsti nelielu temperatūru, apsārtumu potes vietā noteikti neuzskata par potes blaknēm.
Tāds mazs nieks kā dažas bērna asaras potes laikā ir tīrais nieks salīdzinot ar to, kādas sekas var radīt slimība, ja pret to nav vakcinēts.
Labprāt uzklausīšu jūsu viedokli par bērnu vakcināciju. Par, pret?
Nevajag diskutēt par šādiem jautājumiem. Vakcīnas, tāpat kā politiskā un reliģiskā piederība ir taisnākais ceļš uz kašķi. Lai katrs dara kā vēlas.
Ne sev, ne vecākajam bērnam revakcināciju pret difteriju neesmu veikusi
Protams, abas meitas tika vakcinētas pēc kalendāra. Par šo pat nebija nekādu diskusiju.
Mammas nevēlos lai jūs uztverat manu jautājumu kā uzbrukumu. Vai tās kuras nepotē bērnus jus pašas sev vricat revakcināciju pret difteriju?
Par potēšanu vienmēr ir bijis ļoti daudz un dažādu diskusiju, pat skaļas, tādēļ es arī ļoti publiski to nekad nepaužu. Man šajā joma ir negatīva attiekme pret vakcīnām - lielajam puikam vakcīnas atļāvu veikt tikai dzemdību nodaļā, pārējās veicām ar pamatīgu "nobīdi. Mazākajai arī tikai tās, kuras potē dzemdību nodaļā, bija laikā, pārējās krietni vēlāk un arī ne visas.
Medicīna mūsdienās ir pamatīgs bizness, uzticos tikai speciālistiem ar argumentiem un arī pretējās puses argumentiem, ne tikai, cik ļoti nepieciešamas ir šīs potes, bet arī to, kādu ļaunumu tās nodara organismam ar tālejošām sekām, ne tikai temperatūra, iesnas un apsārtums otrā dienā pēc potēm.
Par to, ka medicīna ir bizness, esmu pārliecinājusies mūsdienās uz visiem 100% uz savas ādas, jo ārsti mums daudz ko nestāsta un ir "ieinteresēti" pāriet frontē, kur "naudiņa plūst vairāk", kur farmācijas kompānijas maksā % par katru izrakstītu recepti par labu viņiem. Ir labi, ja paveicas ar tiešām zinošu, kompetentu un nesavtīgu ģimenes ārstu, pediatru, vai citu speciālistu. Mums ģimenei šajā joma ir ļoti paveicies, jo viss ir tikai un vienīgi caur pazīšanos un labākajiem savas jomas speciālistiem gan Latvijā, ja nepieciešama palīdzība un mūsmāju speciālisti nevar palīdzēt konkrētajā situācijā, tad ārpus valsts robežām, un viņi runā argumentēti pilnīgi ko citu, ne "masa ārstu". Apbrīnoju mammas, kuras potē bērnu pret visu iespējamo ne tikai to, kas vakcinācijas kalendāra - rota vīrusu, gripu... ir taču tik daudz veidu tiem visiem...
Tas ir mans viedoklis un tas nebūt nenozīmē, kas tas ir pareizais, katra mamma pēc saviem ieskatiem izvērtē, ko darīt un, kā viņu ģimenei ir labāk.
Un viss, tieši tik vienkārši? Viss rodas mūsu galvās? Cik gan šaurā pasaulē dzīvojat? Nē, blaknes no vakcinēšanās mēdz būt ļoti nopietnas un Jums par to nav ne jausmas, tāpēc es šo rakstu uztvēru kā lielu spļāvienu sejā mammām, kuras labprāt savus bērnus vakcinētu, bet to nevar darīt, vai arī tām, kuras ĻOTI baidās no kārtējās vakcinēšanās reizes, jo uztraucas par sava bērna veselību. Man ir prieks, ka Jums ir paveicies ar vakcinēšanos, taču tas neļauj kļūt iedomīgi aprobežotai. Manu bērnu pediatrs atteicās vakcinēt, arī ļoti daudzi citi, tāpēc to darām BKUS vakcinācijas kabinetā, katru reizi ļoti cītīgi izvērtējot, vai mēs drīkstam riskēt. Pie kalendāra nepieturamies, jo mums ārste ne tikai iesnu laikā, bet vēl 2 nedēļas pēc tām vakcinēties neļauj. Arī apmaksātās vakcīnas izmantojam reti, jo no maksas tiekam gan pie labāka rezultāta, gan mazākām blaknēm, tāpēc man ir žēl to māmiņu, kurām nav iespēju iegādāties savam bērniņam vakcīnu, pēc kuras nebūtu jābaidās par bērna pašsajūtu. Ļoti vēlētos vakcinēt bērnu pret encefalītu, taču tas nav iespējams.
Mani bērni ir potēti pēc kalendāra. Lai gan līdz dzemdes vēža potei meitai it tālu, jo šobrīd ur tikai 1g, es šo poti negribētu potēt, jo tās ietekme un efektivitāte nav pierādīta. Pret Gripu nepotējos ne pati , ne bērnus potēju, jo grupai ir pārāk daudz variantu.
Es PAR saprātīgu vakcināciju.
Tomēr mans mazākais bērns nav vakcinēts pret vējbakām,jo tajā laikā vakcinācijas kalendārā nebija paredzēta revakcinācija kā to paredzēja ražotājs. Tagad droši vien vakcinētu.
Mani bērni nav saņēmuši poti pret rota vīrusu, tolaik gan tā bija papildus un par maksu, jo īsti neredzēju nepieciešamību.
Toties bērni ir vakcinēti pret ērču encifalītu un uzskatu, ka valstij būtu šī vakcīna jāiekļauj kalendārā.