Es sāku ticēt brīnumiem – Fejiņai atbrīvojusies vieta bērnudārzā!

Tā vien tādās, ka es drīz sākšu ticēt Ziemassvētku vecītim, Lieldienu zaķim un Zobu fejai! Kāpēc? Es saņēmu zvanu no bērnudārza!

Atceraties, vēl nesen es stāstīju, ka šogad Fejiņai vieta brāļa bērnudārzā “nespīd”. Un visticamāk, ka nebūs arī nākamajā gadā, jo vienkārši nav neviena izlaiduma, līdz ar to, neatbrīvojas vietas. Biju vairākkārt gājusi par vietu bērnudārzā interesēties pie iestādes vadības, tāpat jau kopš janvāra Fejiņu piereģistrējusi rindā divās privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs, kuras vēl maija beigās nevarēja apsolīt, ka mūsu meitiņai kādā no tām atradīsies vietiņa. Tā vien tādās, ka Latvijā ir noticis demogrāfijas sprādziens.

Vēl no rīta palūkoju eriga.lv lapā, kā uz priekšu rindā pavirzījusies Fejiņa pieteiktajos bērnudārzos. Brāļa bērnudārzā meitiņa no rīta vēl atradās 200+ vietā, bet pēcpusdienā – zvana nepazīstams numurs. Paceļot klausuli, saņēmu vēsti: “Jūsu meitiņai ir atbrīvojusies vieta bērnudārzā. Atvainojamies gan, ka tikai ar septembri.” Tas nekas, ne ar septembri! Tajā brīdī es biju tik pārlaimīga, ka nespēju aptvert dzirdēto. Kopā ar vīru priecājāmies un starojām kā mazi bērni, kuri tikko dabūjuši sen kāroto konfekti. Prātam neaptverams brīnums. Jau nākamajā dienā devāmies ar Fejiņu pie bērnudārza vadītājas, lai parakstītu līgumu, nokārtotu dokumentāciju, un tagad atlicis vien uz dārziņu aiznest medicīnisko izziņu, jo visi speciālisti jau laikus apmeklēti, atlicis vien ģimenes ārstei izziņu parakstīt.

No vadītājas teiktā izriet, ka kāda ģimene atteikusies no vietas dārziņā. Nezinu, acīmredzot, pārcēlušies uz dzīvesvietu citur, jo šogad dārziņā jauni bērni faktiski netiek uzņemti, taču mums uzsmaidījusi veiksme. Vārdos neizsakāma veiksme.

Šis nu arī ir iemesls, kāpēc es tagad pa īstam sāku ticēt brīnumiem. Izrādās, dzīvē tie vēl mēdz notikt!

Tagad atliek gatavoties bērnudārza gaitu uzsākšanai. Priekšā vēl visa vasara, tāpēc domāju, ka būs labi, jo brīdī, kad Fejiņa uzsāks savas bērndārznieces gaitas, viņai jau būs gandrīz divi gadi. Un taciņa, pavadot uz bērnudārzu brāli, jau sen kā iestaigāta.