Iedomājieties, ar Elli nekādi nav iespējams lasīt grāmatiņas! Tā vietā, lai mierīgi sēdētu pie mammas klēpī un aizraujoši klausītos pasaciņas, Elli izrauj grāmatu man no rokām un ņem un to šķirsta uz visām pusēm.

Jā, viņa pasmaida kaķīšiem, parāda, kā sunītis rej, skatās uz viņu, priecājas par pīlītēm, pakliedz : "ka-ku-kaa" ar gailīti, vispār viņai ir jautri, skatoties uz bildīti, bet nekas vairāk. Tā, ka mans māmiņas sapnis par lasīšanu bērnam pagaidām nepiepildās :) Bet ir lietas, ko ar Ķirsīti noteikti veiksmīgi var darīt kopā - tā ir nervozēšana veikalā :)

Ar viņu turp iet nozīmē - darboties: ratiņos nesēž nekādi, gribas visu iepazīt, apskatīt, aiztikt, iet pa savu maršrutu.. Un tur taču pudeles, ko var sasist, lietas, ko var izbērt. Sirds tā vien raustās! Es atceros šo jautro laiku, kad Elza bija šajā vecumā, un tagad atkal jāpiedzīvo tas pats! Labi, ka pagaidām neko nepieprasa pirkt!

Lai gan, ar Elzu šajā ziņā viss veiksmīgi - nekādu vārtīšanos pa grīdu ar kliedzieniem par to, ko gribas, nekādu histēriju ar krokodila asarām, un nekādas šantāžas.  Ticu, ka arī ar Elli izdosies - iemācīsies no māsas labās lietas (un sliktās neiemācīsies, ne-ne!) un būs mammai īsta gudriniece! :)