Elli un Itana piedzīvojumi: Vai jūs esat atpūtušies bez bērniem? Kā viņi bez jums izdzīvoja?

15. Jun 2017, 00:00

Māmiņu Kluba projekta ietvaros seko līdzi Elli un Itana piedzīvojumiem. Vairāk par projektu vari uzzināt ŠEIT>>>.

ITANS (1 gads un 7 mēneši)

Sveiciens visiem!

Mūsu vasara paiet īpaši aktīvi. Pēdējās nedēļas laikā Itans ir pabijis vairākās interesantās vietās (mini zoo Brieži, Salaspils botāniskais dārzs, Lucavsala), daudz komunicējis ar dzīvniekiem un vasarnīcā uzņēmis vitamīnus.

Jo īpaši bērnam iepatikās kopā ar tēti braukt ar velosipēdu – mēs braucām ar mērķi pie TV torņa sarīkot pikniku. Bet Itana lielākais notikums bija atrašanās zirga mugurā. Viņš tik ļoti prasīja, tik ļoti gribēja doties izjādē ar zirgu (vajag taču līdzināties vecākajam brālim), taču viņam pietika ar vienu fotogrāfiju, jo pēc tam viņš izbiedēts skatījās uz mammu, kura stāvēja uz zemes.

Vakarā viņš apmierināts tētim stāstīja, ka vizinājies uz zirga. :)

ELLI (1 gads un 8 mēneši)

Laba diena visiem! Beidzot rakstu no Krievzemes! Uzreiz ir tik daudzi, kurus apciemot, kaudze pasākumu, emociju. Taču laiks ir ierobežots, tāpēc par visu īsumā.

Sava ne tik īsā ceļojuma sākumu mēs bijām plānojuši no rīta. Lai tas būtu bez histērijas, lai bērni būtu izgulējušies, pabrokastojuši un mierīgi sasēstos mašīnā. Bijām ieplānojuši, ka 10.00 no rīta sāksim savu ceļu, bet tā kā tas bija tikai plāns, tad dzīve ieviesa savas korekcijas... Iepriekšējās dienas vakarā Elli nolidoja atmuguriski no ķeblīša uz flīžu grīdas, mūs visus nobiedējot. Lai gan Elli bija uzsitusi sev punu, uzvedās viņa ļoti mierīgi – priecājās, rotaļājās, tāpēc nolēmām, ka nekas slikts nav noticis. Taču brauciena dienā meita divas reizes izvēmās, un mātes instinkts un aizdomas par smadzeņu satricinājumu lika mūsu mašīnai doties pretējā virzienā valsts robežai – uz slimnīcu.

Tur mēs pavadījām trīs stundas un pēc rentgena un neirologa ieteikuma turpmāko nedēļu dzīvot mierīgi, devāmies mājup.

Dzīvot mierīgi un bez lēkāšanas mums neizdodas, taču Elli uzvedas pirmklasīgi, daudz nepārdzīvo, tāpēc mēs esam pilnīgi mierīgi.

Pēc šādas neplānotas aizkavēšanās un dēļ kāda neprātīga onkuļa uz Lietuvas robežas, kurš bija nolēmis bez pilnvaras uz Krieviju doties ar svešu auto, mūs visus uz pāris stundām aizturēja.

Kopumā ceļš bija veiksmīgs – es biju paņēmusi līdzi veselu kasti ar grāmatām, rotaļlietām un citām izklaidēm.

Līdz multenēm rinda pat neaizsniedzās, taču Elli pirmo reizi nogaršoja „čupa - čups”, jo tā varēju nomierināt nogurušo bērnu.

Bet pēc tam sākās jautrība un dažādas aktivitātes: daudzie radinieki, viesi, māsas, kaķi, kas kļuva par Elli lielāko mīlestību.

Ar visiem spēkiem cenšamies saglabāt režīmu.

Un vēl šajā nedēļā mūs gaida liels notikums – mēs ar vīru meitenes atstāsim pie radiem un dosimies uz nedēļu atpūsties. Mana sirds, teikšu godīgi, Ķirsīša dēļ ir ļoti uztraukusies. Ja par Elzu es nepārdzīvoju – liela jau, tad par Elli gan sirds ir nemierīga. Viņa taču tagad ir mammas meitiņa!

Taču atpūta mums ir nepieciešama, lai arī ko tas maksātu.