Māmiņu Kluba projekta ietvaros, seko arī tu Elli un Itana attīstībai! Sīkāk par projektu vari izlasīt ŠEIT>>.

ITANS (1 gads, 2 mēneši)

Itans kaut kā strauji ir paaudzies. Nu negaidīju es, ka vienā reizē pamodīsies pavisam cits cilvēciņš!

Viņš skaidri runā vai rāda ar žestiem, ko vēlas:

"Ka"- ūdentiņš, "puta"- visbiežāk putra, "pēlē"- spēlēties... Starp citu "ka" viņa vārda krājumā parādās aptuveni tajā pat laikā, kad reiz tas bija vecākajam brālītim. Tā ir laikam ģenētika :)

Itana uzturā pieaugušo ēdiens jau 8 dienas. Pilnīga atteikšanās no krūts piena mums bija Jaungada naktī, tagad laimīgi ir visi! Un pat sākam nogulēt visu nakti! Tikai zobiņi gan bērnu moka ar nelielu paaugstinātu temperatūru un sāpēm mutītē, bet tas ir tikai uz kādu laiciņu... Jā, un ir jau arī īstais laiks audzēt zobus, citādāk 6 zobi ir tā kā par maz sausiņu graušanai :)

Par pēdējo dienu hītu kļuvusi mīlestība pret podiņu - Itans tam garām mierīgi paiet nevar, noteikti apsēžas, pasēž, pasten :) Nedomājiet, ka es viņu kaut kā sēdinu. Es vispār esmu paslēpusi podiņu vannas istabā zem izlietnes, kur Itans pats viņu arī atrada, aizstiepa uz viesistabu, un, ja nolieku atkal iepriekšējā vietā, viņš noteikti atnesīs atpakaļ uz istabu podiņu. Tā laikam ir vēlme būt tādam, kā vecākais brālis!

Un cik smieklīgi to ir vērot:

Alans skrien uz tualeti ar kliedzienu :"Kāaaaakāt!!!". Itans visu pamet un seko brālim, kliedzot "kakāaaaaaa", un pēc tam abi sēž, spiež :)

Un vēl Itanam parādījusies izpratne par to, kāpēc podiņš ir vajadzīgs. Vakarā skrien pliks, atpūšas no autiņbiksītēm, piečurā kaut kur, un pēc tam velk uz peļķi podiņu, lai sēstos un "pastrādātu" tur. Kāda starpība, ka ir par vēlu, galvenais, ka darbojas pats! :)

ELLI (1 gads, 3 mēneši)

Vecākā māsiņa Elza šajā Elli vecumā jau pļāpāja visādi, viņai bieja liels vārdu krājums, un pat tādi šedevri kā "adadoh", "atatjoh".. Elli šajā ziņā nav tik ģeniāla, bet arī pilnībā ir attīstījusies - visādus vārdiņus zina, skaņas daudzu dzīvnieku atkārto, izmanto savas mīļākās pirmās zilbes pēc to nozīmes, nu un viss..

Tāpēc esmu kaut kā pārstājusi salīdzināt meitenes un emocionāli atlaidusi situāciju vaļā, - visi ir gudrinieki, katrs attīstas sev ērtā formātā... Atlaidu un aizmirsu... Un pēc tam sāku apzināties, cik gan bērni ir jau lieli, un cik daudz ko prot! Maziņš ķermenītis, bet kas par smadzenēm! Es jau esmu aizmirsusi, ka mazajai ir tikai gads un trīs mēneši, viņa ir tik lietišķa un gudra! Ģērbjamies uz ierasto diendusu - velk cepuri, atnes man zābakus, pēc tam kombinezonu, nosakot - "Vaf, vaf", domājot, ka suns Ķepa taču jau ārā gaida :)

Tagad pakāpeniski apgūst modes māklsu, tagad topā ir legingi ar puķītēm :)

 

 

Patīk ieskriet tualetē, uzlikt Elzas paliktnīti mazajiem dupšiem, skaļi pieprasīt, lai viņu sēdina uz poda ar kliegšanu "kakāaa", un sēž, sten, pēc tam ņem papīru un cītīgi noslaukās visur, kur vajag. Un nekas, ka dažreiz sēžas uz poda arī biksēs, un nekas, ka ar to pašu tualetes papīru dažreiz gribas pat lūpas notīrīt! :)

Un vēl viens notikums - atradinām Ķirsīti no nakts ēdienreizēm! Viss sākās ar gandrīz katastrofālu nosalšanu uz ielas, un attiecīgi, pie mums mājās. Silti mums ir tikai vienā istabā - Elzas, un es, salīgā pa dzīvi, sasapņojos gulēt šajā siltajā istabā, un vīrs, kā reiz, piedāvāja savus vērtīgos pakalpojumus ar domu - lai es eju un neatgriežos, kamēr meita nepieradīs un nepārstās celties naktīs. Bet mani ilgi nav jāpierunā, aizgāju... neē, pat aizskrēju! :)

Trīs naktis - normāls lidojums. Nekādu histēriju, un celšanās aizvien mazāk un mazāk! Nevar būt, ka beigušās manas nakts skraidīšanas pie mazās? Kas par brīnumu!

Tā nu arī dzīvojam! :)