Došanās pie ārsta - kā no cilvēka baltā halātā nebaidīties?

Kopš mazuļa dzimšanas viņa ikdienā nepiedalās tikai rūpīgie, gādīgie vecāki un radi vien, bet arī medicīnas darbinieki, kas seko līdzi bērniņa attīstībai un veselībai. Obligātās apskates, potes, dažādas pārbaudes.. Dažkārt tas bērnos raisa nemieru, un galu galā, neslēpsim, bet ir bērni, kuros tas viss izraisa pat paniskas bailes, kas beidzas ar histēriju. Kā tikt galā?

Visi bērni dažkārt pie bērna var uzvesties pretimnākoši, bet dažkārt, tieši otrādi - nejauki. Pirmajos bērniņa dzīves mēnešos daudz kas ir atkarīgs no bērniņa noskaņojuma un tā, kā konkrētajā brīdī bērns jūtas, cik paēdis viņš ir, cik ērti viņam ir, kas viņam mugurā, vai viņam ir sausas autiņbiksītes, cik labi viņš ir izgulējies. Un, ja tas viss ir pilnīgā kārtībā un mamma ir blakus, tad īsti nav, par ko uztraukties.

Nu, pagrozīs tevi turp-šurp, izmērīs un viss. Vakcinācija? Nepatīkami, protams, bet pat nepagūsti saprast, kas īsti notiek, un tu esi jau māmiņas rokās, jūti viņas smaržu un viss ir labi.

Pēc tam nāk periods, kad bērns sāk dalīt cilvēkos savējos un svešos. Tante ir ārsts, ko mazulis redz reizi mēnesī, un viņš, protams, pieder pie otrās kategorijas. Tāpēc loģiski, ka apskates brīdī, kad bērnu aiztiek svešas rokas, viņš var sajust diskomfortu.

Kopumā, dažkārt bērniņš var sākt raudāt, tiklīdz ieiesiet ārsta kabinetā. Jauni apstākļi, svešas smaržas.. Tas viss traucē pazīstamās un drošās pasaules sajūtu.

Bez tam, kā uzsver pediatre Lolita Zorge, nereti pirms ārsta vizītes bērnam tomēr nākas gaidīt rindā:"Gaidīšanas stāvoklis padara bērniņu nervozu un viegli aizkaitināmu, bailes sakrājas un pāraug histērijā".

Psihologs Dmitrijs Berezovskis stāsta, ka bailes ir bērna organisma aizsargreakija, tāpēc nevajag uz bērnu izdarīt spiedienu, sevišķi, ja neesat tikuši galā ar iemesliem, kāpēc bērns uzvedas tieši šādi. Jā, un ir arī vēl divi svarīgi brīži.

Pirmkārt, bailes pirms ārsta apmeklējuma neparādās pirms bērns vēl nav iepazinis vai ieguvis kādu informāciju par cilvēku baltā halātā - to viņš uzzina vai nu no paša pieredzes vai arī no vecāku vārdiem. Tāpēc ļoti svarīga ir māmiņas un tēta loma - vecāku nepārliecinātība, kā arī jebkuri nepatīkamie brīži, sāpju sajūtas, tas viss tikai nostiprina tādu attieksmi pret cilvēku baltā halātā un veido arī bērna bailes.

Otrkārt, bailes no ārstiem ir individuālas, lielu lomu te spēlē arī bērna temperaments. "Piemēram, mans vecākais dēls baidās no ārstiem un dūrieniem, un, protams, arī no zobārsta, bet jaunākajam ir pilnīgi viss vienalga, viņam ir vienalga, kas ar viņu tiks darīts, ja vajag - var taisīt poti. Apmēram, ja reiz tēvs ir pateicis, ka jāpaciešas kā vīram, viņš to arī darīs un aizmirsīs par nepatīkamām sajūtām vēl pirms būs pametis ārsta kabinetu", - pieredzē dalās Dmitrijs.

Ja bērniņš baidās no ārsta 10 mēnešu vecumā, tas nenozīmē, ka viņš baidīsies arī gada vecumā. Galvenais, lai bailes nenostiprinās uz ilgu laiku. Bet pie tā var un vajag strādāt.

Spēlējam dakteros

"Universāla, bet ne vienkāršākā recepte ir spēle", - stāsta Dmitrijs Berezovskis.  - Protams, viss atkarīgs no tā, vai darbības tiek veiktas savlaicīgi. Un labākais, ja spēlēšanās dakteros bērnam ir jau kas zināms".

Tātad, vairākas dienas pirms ārsta apmeklējuma sākam stāstīt par to, kas būs jādodas pie ārsta, cenšamies visu izspēlēt kopā ar bērnu.

Protams, viss atkarīgs arī no vecuma, bet, ja runa ir par 2-3 gadus vecu bērnu, tad mammai sākumā vajadzētu uzņemties ārsta lomu, bet pēc tam mainīties lomām ar bērnu, lai arī viņš pagūtu iejusties cilvēkā, kas pieņem pacientus, uzklausa viņus un sniedz kādas rekomendācijas.

Bet sākumā parādiet piemēru un parādiet, ka došanās pie ārsta nav nekas bīstams un neparasts, tā ir ierasta lieta.

Spēlēt ārstos var arī jūsu plīša draugi. Viņi var doties pie ārsta uz vizīti. Fantazējiet un, galvenais, lai spēle radītu pozitīvu emocionālo fonu. Tas arī būtu tas, kas jāatceras.

Ejam uz poliklīniku labā noskaņojumā

Lai došanās uz poliklīniku būtu mierīgāka, ir svarīgi, lai bērns tajā dienā būtu izgulējies, paēdis un būtu labā noskaņojumā.

Vēlreiz pastāstiet bērnam, kāpēc un uz kurieni dosieties, jo labāk bērns sapratīs, kas viņu gaida, jo vieglāk viņam būs tikt galā ar vizīti. Tikai sekojiet līdzi savam tonim un intonācijai, kuru pielietojat, runājot ar bērnu. Ja pati esat uztraukusies, uztrauksies arī bērns.

Starp citu, nav obligāti savs stāsts jāpabeidz ar poliklīniku, var turpināt stāstīt bērnam par to, ko darīsiet pēc tam, kad būsiet apciemojuši ārstu. Un lai tas ir kaut kas, kas varētu iepriecināt jūsu bērnu, lai viņa domas būtu aizņemtas ar kaut kā priecīga gaidīšanu.

Izklaidējiet, sēžot rindā

Nu lūk, esat jau poliklīnikā. Neviens precīzi nepieņem laikā, uz kuru pierakstījāties. Nākas gaidīt, līdz pasauks.

Par to zinājāt jau iepriekš. Tāpēc izdomājiet, kā nogludināt gaidīšanas nepatīkamo brīdi. Ar kaut ko jāaizrauj bērns. To var darīt ar rotaļlietu palīdzību, var palīdzēt arī grāmatas vai multfilma telefonā. Aizraujiet bērnu tā, lai viņš pēc iespējas mazāk domātu par procedūru, kas viņu sagaida. Kas zin, varbūt viņš pavisam aizmirsīs par procedūru, kas tūliņ, tūliņ būs jāizbauda.

Kontrolējiet savu reakciju

Par to, ka vecāku reakcija ir svarīga, stāsta gan pediatri, gan psihologi.

Ja mammas sejā bērns izlasa, un pie tam viņš vienmēr to dara nekļūdīgi,  - ir bailes, šaubas, šausmas, vilšanās, viņš arī uztraucas. Tāpēc centieties saglabāt mieru.

Nesmejies par bērnu, kam bail no ārsta

Nekad neizsmej un nedemonstrē ar izsmieklu bērna bailes no ārsta. Bērns var noslēgties, var nevēlēties vairs tev uzticēties, un tas bailes tikai kultivē vēl vairāk.

Jāiemāca bērnu atrast savu baiļu iemeslus un iespējams, palīdzēt var pasaku tēli.

Psihologs Dmitrijs Berezovskis atceras pats savas bailes no tumsas: "Man likās, ka tumsā slēpjas briesmoņi. Glāba vien izpratne par to, ka ja reiz briesmoņi slēpjas tikai tumsā, tad no gaismas viņiem ir bail. Tātad, jāiedomājas, ka mani apņem gaisma. Es iedomājos lampas ap sevi pat miegā, un gaismu, kas neļāva briesmoņiem tikt līdz manīm.:

Protams, ne katrā gadījumā var palīdzēt parasti paņēmieni un vecākiem vajadzētu būt ļoti uzmanīgiem, sevišķi, ja bailes atkārtojas. Nevajadzētu kautrēties vērsties pie bērnu psihologa. Speciālists var palīdzēt tikt skaidrībā par to, kas tad ir īstais baiļu iemesls, un tas var ļaut arī ārstam izvirzīt rekomendācijas konkrētā gadījumā.

Dažkārt vecāki neapzināti paši veido bērnu bailes, baidot viņu ar ārstu, ar slimnīcu, ar špricēm. "Es šad un tad dzirdu no mammām frāzi - "Ja slikti uzvedīsies, daktere tev špricēs!", patiesībā, tādi izteikumi bērna atmiņā un iespaidos iegulst, un tas viss arī veido baiļu parādīšanos",-  brīdina psihologs.

Noslēgumā vēlreiz atcerēsimies galvenos noteikumus, ko būtu vēlams ievērot, lai nepieļautu baiļu veidošanos: 

- bērns emocionāli jāsagatavo ārsta vizītei, jāizstāsta viņam, kas viņu sagaida šajā vizītē;

- mēģiniet pārvērst poliklīnikas apmeklējumu rotaļā, to var izdarīt ar pasaku un pasaku tēlu palīdzību;

- apbalvojiet un paslavējiet bērnu par drosmi;

- arī paši uzvedieties pārliecināti un mierīgi, lai bērns nešaubītos par notiekošā pareizību;

- ja jāgaida rindā, novērsiet bērna uzmanību, lai ātrāk paskrietu laiks;

- ņemiet līdzi mīļāko rotaļlietu, pastāstiet bērnam, ka arī tai noteikti jānāk pie daktera. Ārsts var apskatīt arī rotaļļietu, un kopīgs apmeklējums, noteikti būs jautrāks, bailes pazudīs pirms tās vispār būs parādījušās.

Lai arī jums pēc iespējas mazāk iemeslu doties pie ārsta! Bet, ja nu tomēr -tad lai viss norit mierīgi!

Māmiņu Klubs