18.04 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
foto: pexels.com
Pirmajā dzīves gadā mazulis vēl ir nevarīgs kunkulītis un atkarīgs no pieaugušajiem, bet aptuveni 1,5 gada vecumā sākas viens no sarežģītākajiem posmiem bērna dzīvē jeb „mazais pusaudzis” - sāk attīties bērna personība un viņš no mazā, mīļā bērna pārvēršas niķīgā bērnā, kurš vienmēr saka „Nē!” Pazīstami?
PIESAKIES ŠEIT>>>
Kas ir šī vecumposma attīstības svarīgās lietas, kas ir jāzina ikvienam vecākam?
Kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Diāna Zande par divgadnieku krīzi saka tā: “Divgadnieku krīze ir kā vētra – tā vienmēr uznāk un vienmēr beidzas”
Šis vecums ir grūts posms gan vecākiem, gan bērniem, kuram ir jāiziet cauri un labākais veids kā tam tikt cauri ir apzinoties, ka šis ir grūts posms bērnam.
Bērna mērķis NAV Jums sabojāt dzīvi vai izvest no pacietības.
Bērna mērķis NAV sagraut Jūsu dzīvi un padarīt Jūs trakus.
Bērns pats netiek gala ar savām sajūtām un emocijām, netiek gala ar šo straujo pārejas posmu. Bērnam šajā vecumā caur savu pieredzi un attīstību ir jāaug, lai kļūtu par neatkarīgu būtni.
Mēs, pieaugušie, lielākoties neatceramies sevi divu gadu vecumā. Tās spilgtākās atmiņas visbiežāk ir par pusaudžu gadiem, pusaudžu krīzēm, kurās mums ir licies, ka vecāki mūs nesaprot, nepieņem un viņiem nav ne jausmas, kas ar mums notiek.
Šīs atmiņas mums noteikti var palīdzēt vairāk izprast to, kas ar bērnu notiek 2 gadu vecumā, kad viņš ir “mazs un nesaprasts”, bet pieaugušie tiek lieli un milzīgi.
Bērniem šajā laikā ir jāspēj sevī attīstīt izjūtu par savām spējām, lai paši varētu risināt problēmas, kas rodas attīstības laikā. Pieaugušajiem šajā laikā nevajadzētu ierobežot bērna centienus darboties. Cenšoties palīdzēt bērnam un atrisinot viņa problēmas viņa vietā, vecāki izdara “milzīgu pakalpojumu” bērnam, kurā mazinās vēlme izzināt pasauli un doties pretī jauniem izaicinājumiem.
Katram bērnam, lai tas varētu loģiski virzīties uz priekšu savā attīstībā ir nepieciešams iziet daudz un dažādus dzīves posmus, un kā norāda pētnieki – pilnvērtīga attīstība var notikt tikai tad, kad ir noslēdzies iepriekšējais attīstības posms.
No dzimšanas līdz aptuveni 1.5 gadiem galvenais uzdevums – apgūt drošību, uzticēšanos un paļāvību. Emocionālā paļaušanās, ka kāds man būs, ja man to vajadzēs.
Biežākās kļūdas, ko vecāki pieļauj šajā dzīves posmā?
- Nav pieejami
- Daudz strādā
- Neņem mazulīti rokās
- Audzināšanas uzskati, kas nesaskan ar mazulīša pamatvajadzību apmierināšanu
- Emocionālā nepieejamība (Bieži rodas, ja mamma pēc dzemdībām piedzīvo depresiju)
- Mamma nespēj nolasīt bērna signālus, jo ģimenē ir problēmas
- Dažādi notikumi, kas nespēj būt klātesoši
Rezultātā bērns neiegūst vajadzīgās sajūtas, nejūtas drošs un neiegūst paļāvību un uzticēšanos. Vēlākā vecumā stresa situācijās viņš vairs nemeklē un negaida atbalstu. Negaida, ka vajadzības gadījumā kāds būs blakus un mēģinās pats ar visu tikt galā.
Kas notiek no 1.5 līdz aptuveni 3, 3.5 gadiem? - bērns apgūst autonomiju! Bērns no mazā mīļumiņa, kļūst par bērnu, kurš paceltu galvu ir gatavs iekarot pasauli, bet ar nosacījumu, ka mamma vai tētis ir viņā redzeslokā!
Un šis ir ļoti svarīgs vecums, kurā bērnā attīstās griba. Nevis iegribas, bet griba par to, ka es varu un spēju.
Kura mamma gan negribētu, lai viņās bērns izaug par sevi pārliecināts? Šis tad arī ir tas vecums, kurā mums kā vecākiem ir iespēja ielikt bērnā nākotnes pamatus, kurā būs gan izdošanās, gan varēšana un pat ja kaut kas nesanāks, tas nu jau izaugušais lielais cilvēks zinās, ka viņam ir paļāvība.
Lai iegūtu autonomiju, atdalīšanās notiek tikai caur konfliktu.
Mammas, kuras jau ir tikušas pāri divgadnieku krīzei, noteikti spilgti atceras tos mirkļus, kad mazais cilvēks meklēja tās robežas, dodoties arvien tālāk un tālāk.
Mazais iemācās pateikt NĒ – KAS VIŅAM NOZĪMĒ – NEBŪS TĀ KĀ TU SAKI! Un vēl ļoti zīmīgs ir vārdiņš MANS, ar kuru mazais Jums vēlas pateikt – es neesmu Tu, es esmu ES.
Kāds ir vecāku uzdevums šajā laikā? Diāna Zande iesaka:
- Nenožņaudzam ar mīlestību, bet ļaujam atdalīties. Drosa veidā un pieskatot.
- Tā, lai pasaule viņam nenodara pāri.
- Nevis – neņem nazi, viņš ir ass, bet mācām kā ar to rīkoties
- Nevis nelec, bet lec šādi
- Nevis, neej uz ielas, bet iemāci skatīties uz vienu un otru pusi.
- Iekārtojam vidi tā, lai mazais nevis krīt un sasitas, bet var krist un nesasisties
Šis ir tas laiks, kad mazais ir kļuvis par lielu pasaules pētnieku, tāpēc ļauj viņam to darīt. Un neesi dusmīga, mirkļos, kad šķiet, ka viņš Tevi speciāli kaitina. Tici man – Tu palīdzēsi, ja ļausi. Bet ir svarīgi zināt kā!
Vairāk par divgadnieku attīstību, psiholoģiju un bērnu un vecāku savstarpējām attiecībām šajā vecumposmā, vari uzzināt Diānas Zandes lekcijās, Māmiņu kluba Vecāku skolā