Divas vakcinācijas. Divas dažādas pieredzes

Jāteic, ka patlaban, kad atsāktas darba gaitas, ieplānot laiku bērna aizvešanai uz vakcināciju ir sarežģīti. Tas tādēļ, ka darbs atrodas centrā, ārstes prakse – Mežciemā. Piedevām, procedūru kabinets strādā tikai darba dienās līdz plkst. 13:30. Tad nu jādomā sava stratēģija, kā parūpēties ar veselību.

Lai mammas sirds būtu mierīgāka, Roberts šogad tika vakcinēts pret ērču encefalītu.  Ārstes izrakstītā sarkanā recepte rokā, aptiekā iegādāta vakcīna un sazvanīts Vakcinācijas centrs Bruņinieku ielā. Jāteic gan, ka pirms pāris gadiem šajā iestādē piedzīvoju nepatīkamu situāciju, kad biju izmisuma mākta devusies uz šo vakcinācijas kabinetu ar cerību, ka man kāds injicēs C hepatīta terapijas injekciju. Toreiz medmāsa mani nokaunināja, ka esmu sabiedrībai bīstama, jo pārnēsāju šādu slimību, ko vispār iedomājos, nākdama pie viņiem ar tik sarežģītu vakcīnu... Atceros, ka toreiz no kabineta izgāju ar asarām acīs, bet ne par to ir šis stāsts. Cerēju, ka pa šiem gadiem situācija būs mainījusies, bet nekā... Pie ieejas mūs sagaidīja laipna sieviete, ar kuru biju iepriekš sazvanījusies un kura bija apgalvojusi, ka viņi vakcinē pusotrgadīgus bērnus (jāteic, ka ARS vakcinācijas kabinetā atbildēja, ka viņi tik maziņus pretī neņem). Vārdu pa vārdam un pretī iznāca māsiņa, kura veiks vakcināciju. Un tad sākās. Sieviete metās man virsū, uzbrukdama, kur gan esmu tādu injekciju dabūjusi un vispār – vai es zinu, ka esmu to nepareizi uzglabājusi? Atbildēju, ka vakcīnu iegādājos tepat netālu esošajā aptiekā un tur man atbildēja, ka pāris metrus vakcīnu var pārvietot arī bez ledus elementiem. Protams, kundze ar to nebija mierā, sāka lasīt morāli, ka esmu bezatbildīga māte, jo vakcīnu vispār nedrīkst kaut minūti turēt ārpus ledusskapja. Lai arī esmu mierīgas dabas būtne, arī man ir savs pacietības mērs, tādēļ biju jau gatava doties prom un meklēt citu vietu, kur varētu injicēt zāles, tomēr iejaucās administratore, kura dullo medmāsu nomierināja. Samaksājām, zāles injicējām un devāmies prom, ar piebildi no māsiņas puses, ka šo vakcīnu vajadzēja vispār mest ārā un es pati tagad esmu atbildīga par bērna dzīvību.

Pagājušas vajadzīgās nedēļas un patlaban meklējām vietu, kur iešpricēt bērnam nākamo pretērču poti. Vakcīna iegādāta, ielikta ledusskapī. Ņēmu rokā telefonu un zvanīju uz netālu no mājām esošo Mēness veselības centru (Mežciemā), kur norādīts, ka vakcinācijas kabinets ceturtdienās strādā līdz plkst. 19.00. Sagatavojusies uz ļaunāko, apkrāvusies ar ledus elementiem, devāmies šodien saņemt vakcīnu. Kā mūs sagaidīja? Pavisam savādāk nekā pirmajā iestādē! Ļoti laipna medmāsa, kura teica, ka šo gabalu no mājām varējām nest vakcīnu arī bez ledus gabaliem. Piedevām pēc vakcīnas saņemšanas Roberts saņēma atalgojumu par varonību – konfekti. Savukārt, vaicājot par maksu, sieviete atbildēja, ka, ja mēs vakcinētos savā doktorātā, tad nebūtu jāmaksā, tādēļ arī viņa neņemšot maksu.

Mājup devāmies ar smaidu sejā.