Denīze kļūst patstāvīgāka, lielāka un gudrāka.

Nu jau pagājis gandrīz mēnesis,kopš Denīze dzīvojas pa dienu ar kādu citu ,nevis mani. Trīs nedēļas viņa dzīvojās ar vecmāmiņu.Bet pēdējo nedēļu pavadīja ar tēti. 

Tētim bija nedēļa brīva,tad nu viņš pilnībā nodevās meitiņas auklēšanai.

Kā viņiem gāja'? Fantastiski.

Vai nu tas bija tāpēc,ka jau pieradusi mazā dāma vai arī tāpēc ka tētis, rīta šķiršanās palikušas nedaudz mierīgākas.

Arī ēd denīze stipri vairāk pati un mazāk nāk pupoties. Es esmu vajadzīga mirkļos ,kad viņa jūt,ka man būs jāiet tālāk kaut kur prom. Tad klēpī iekšā un roka aiz džempera.

Vēl Denīze vairāk sākusi staigāt ar kājām. Pati sēž pie galda un ēd. Arī tētis kļuvis daudz mīļāks un vajadzīgāks nekā iepriekš.

Un pats jaukākais manuprāt- Denīze sāk sacīt vārdu tēte! Jo līdz šim tas bija tā tikai nojaušams.Tagad to var dzirdēt skaidri un saprotami. Viņa saka arī attā,ļoti skaidri. Mamma protams arī :) ņam ,ņam. Cenšas arī ko citu pateikt. brīžiem sanāk kaut kas līdzīgs vārdam pļāpa. Bumba,lampa. 

tieši runāšanu viņas attīstībā gaidu visvairāk,jo šķiet,ka viņa par maz runā skaidrus vārdus.

Denīze šobrīd savos 1,4 g sver 9350kg un ir 75cm gara. 

Viņai ļoti patīk kurpes,tās viņa var mainīt vairākas reizes dienā- arī manas un tēta un brāļa. Vēl viņai garšo dārzeņi un augļi. Patīk spēlēties ar brāli un braukāt ar riteni.

Tāda nu ir mana mazā ,lielā dāma.