Dāvanas no svešiniekiem

Restorānos, uz ielas, veikalos, pat sabiedriskajā transportā svešinieki ir kaut ko dāvinājuši manai meitiņai, kas, godīgi sakot, vienmēr mulsina, jo man nav ne jausmas, kāpēc cilvēki tā dara. Vai viņiem patīk mazi bērni, varbūt ir kāds visiem citiem zināms ticējums par bērnu apdāvināšanu, kuru es nekad neesmu dzirdējusi? Varbūt viņus visus savaldzina Klintas smaids? Vai arī viņi kaut kā pamana, ka viņa nedaudz atšķiras no citiem bērniem? Es pateicos katram un patiesi priecājos, bet tik un tā nesaprotu. Vai arī Tavs bērns saņem dāvanas no svešiniekiem? 

Tas sākās Kiprā, man likās, ka tur cilvēki vienkārši ir daudz atvērtāki un bērnus mīloši. Restorānos Klinta tika lutināta, apdāvināta un mums regulāri tika jautāts, ko viņai drīkst/nerīkst dāvināt no našķiem, taču, atlidojot uz Latviju, arī te ziedu veikalos viņa tika pie rozēm dāvanā, Lido kāds puika, kuram mazā cītīgi smaidīja, atnesa viņai pat naudiņu konfektēm, lai iepriecinātu, sabiedriskajā transportā viņai konfektes piedāvāja katru braukšanas reizi (tās gan bija kādas 6, bet tik un tā...), nemaz nerunājot par to, ka vakar pēc pasta sūtījumu saņemšanas pie manis piegāja sieviete, kas darina fantastiski skaistas rotaļlietas bērniem, sakot, ka visas nav pārdevusi un grib uzdāvināt manai meitiņai. Samulsu, tikai vēlāk iedomājoties, ka es taču viņai pretī varēju piedāvāt naudiņu, jo rotaļlieta izskatījās tāda, ko es labprāt arī būtu nopirkusi, ja kādā tirdziņā manītu. 

Centos atrast viņas darbiņus šodien facebook grupās vai meistardarbā, taču neizdevās, lai gan mulsums un arī izbrīns par gaišajiem un bērnus iepriecinošajiem cilvēkiem mums apkārt mani neliek mierā. 

Nepārprotiet, es nesūdzos un nelielos, tikai jūtos pārsteigta par to, cik ļoti svešinieki var  būt tuvi kaut uz īsu brīdi, un cik gan ļoti labi viņi prot likt manai meitai smaidīt. Paldies!

Attēls no: https://isorepublic.com/tag/presents/