Daudz - tā ir dieva labvēlība!

"Var jau bērnus sadzemdēt, bet vēl jau vajag arī viņus izvest dzīvē", tas bija kādas manas paziņas izteiciens par to, ka ģimenē var būt vairāk kā trīs bērni. Kad mūsu ģimenē ienāca audžumeita, tad aiz muguras dzirdēju arī tādu, ka tas esot labs veids kā pelnīt naudu. Cilvēku attieksme ir ļoti dažāda. Es gan varu teikt, ka arī tādus cilvēkus, kas kritiski izsakās par daudzbērnu ģimenēm, pēc tam skar krīze.

Tā kā mūsu ģimenē bērniem ir liela gadu atšķirība arī pasākumi, kurus mēs apmeklējam kopā ir mazāk un es uzskatu, ka tādi pasākumi ir vietu apmeklējums, kas ir interesants gan pieaugušiem, gan bērniem, kā Tērvetes parks, vai Līgatne un Siguldas tarzāns. Arī lielie labprāt patrako un mazajai ir interesanti to redzēt un labs piemērs, lai pārvarētu savas bailes. Es esmu ļoti pret kultūras pieminekļu apmeklējumam, vecumā, kad mazais neko vēl nesaprot, jo vienkārša apskate nedot ne zināšanas, ne arī tās atmiņas, ko man gribētos, lai mazajiem paliek. Tapēc es cenšos izvēlēties vietas un pasākumus, kas ir pamācoši, bet neiztrūkst rotaļu elementu, nevajag mēģināt pasteidzināt bērnu augšanu, viņi izaugs paši un tas notiek ļoti ātri.

Man ir vieglāk, jo mani lielie pēc vecuma var būt vecāki mazākai meitai, tapēc svešie cilvēki vairāk pievērš uzmanību Kikai, ar nosodošu skatu, cik jauna māmiņa un tik liels bērns. Es pati jūtos labi un esmu lepna, ka man ir vienreizēji bērni, protams, mēs strīdamies un reizēm nerunājam, tas ir tikai dabīgi, bet viņi zin, ka lai kā vienmēr blakus būs mamma.

Kad brālis bija aizbraucis, mēs kopā viņu gaidījām mājās un jutām līdz, ja kaut kas nebija tā kā vajadzētu. Es ļoti ceru, ka mani bērni, kad būs pavisam pieauguši, šo kopības sajūtu nodos saviem bērniem. 

Es nekad neteikšu , ka esmu ideāla mamma, es esmu mamma, kas ļoti mīl savus bērnus. Protams kāda teiks īsta cāļu mamma, tā arī ir, mans likteinis nav bijis stipri saudzīgs un tapēc es zinu, ko nozīmē zaudēt savu mazuli, pēc tā es daudz savādāk skatos uz dzīvi.  Es dzīvoju šai dienai un daru visu, lai vēlāk nevajadzētiu par to nožēlot, te es domāju, iekošanu lūpā, kad gribās ko asāku pateikt lielajiem, vai tieši pretēji varu sarīkot  īstu vētru, ja redzu, ka ja būs savādāk tas var radīt neatgriezeniskas sekas. 

Katra mamma audzina savus bērnus savādāk un katras mammas audzināšanas metodes ir pašas pareizākās. Viens bērniņš ir diena brīnums, bet daudz dieva labvēlība. Es esmu laimīga sieviete un laimīga mamma un lepojos ar to, kam ir daudz bērnu un ceru, ka vēl  vairāk būs mazbērnu.