25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 13
Labdien, mammas un arī tēti!
Jau kopš piedzimšanas brīža mūsu bērns ir nenogurdināms, tādēļ viņu nav iespējams kā lelli nolikt gulēt, piemēram, plkst. 21.00 vakarā, jo ir dienas, kad viņā tieši šajā laikā parādās otrā dzīvība, kad var skriet, dziedāt, dejot un lasīt grāmatas.
Jāteic, ka līdz šim tas man nav traucējis, jo vados pēc principa, ka bērns pats jūt, ka viņam nāk miedziņš, tātad, brīdī, kad būs noguris, arī dosies gulēt.
Jā, iepriekš es grēkoju. Mūsu bērns pirmos mēnešus pēc piedzimšanas pavadīja vienās histērijās un raudāšanās, tādēļ iemanījos, ka iemidzināt vismaz uz brītiņu, lai pati atgūtu spēkus, varu, viņu barojot. Protams, bērns šo lietu pavisam labi uzķēra un līdz pat aptuveni gadam un pāris mēnešiem arī nebija pierunājams doties gulēt, nedabūjis savu piena devu.
Pēdējā laikā viss ir mainījies uz labo pusi un dēls pats bez piena ēšanas un lielas kliegšanas vienkārši ieguļas gultiņā un aizmieg. Pagaidām gan ne savā, bet mūsu lielajā, taču, mūsuprāt, jau tas ir solis uz priekšu, tādēļ laiks, kad dēls iekāps un aizmigs pats savā gultiņā, noteikti pienāks.
Vēlējos uzzināt, cikos vakaros dodas gulēt jūsu bērni? Vai viņi paši dodas uz gultiņu, kur arī aizmieg, vai arī gultā liekat gandrīz ar vairu, lai tikai plkst. 21.00 jau būtu acis ciet, neraugoties uz to, ka bērns protestē un kliedz? Iespējams, neuzdotu šādus jautājumus, ja ne vien kāds vīra tantes aizrādījums, ka nav normāli, ja bērns ballējas un skraida pa māju pat līdz 23.00 vakarā, jo bērnam katru vakaru jāaizmieg vienā laikā, lai tur plīst, vai kas. Viņas uzskats ir tāds, ka attiecīgajā laikā bērns ir jāieceļ gultā un jāsēž pie tās tik ilgi, kamēr bērns no kliegšanas un ārdīšanās, protestējot, ka negrib gulēt, ir tik ļoti noguris, ka pats aizmieg.
Piebildīšu vien, ka esmu šādas idejas pretiniece, jo, manuprāt, bērnā šādā gadījumā rodas pretīgums gan pret gulētiešanu, gan pret savu gultiņu.
Manējie visi 3 jau 21:00 ir gultiņās un aizmieg kā nu kurais. Ziemā iet čučēt stundu agrāk, ap 20:00. Mostas ap 7:00-7:30. Man ļoti patīk šāds režīms un apzināti esam uz to gājuši. Ir ļoti ērti un paredzami, un mums vecākiem vakars brīvs.
Bet tas noteikti nav tā - ieliek gultā un guli. Mums ir savi vakara rituāli, ko darām un kas noskaņo uz miegu.
Vienīgās atkāpes šobrīd ir jaunākajam bēbim, jo tas vēl ir tik mazs, ka režīms nav iegājies. Bet vienalga, arī mazais tiek jau mērķtiecīgi radināts uz savlaicīgu gulētiešanu.
Runa jau bija par aizmigšanu ēdot.
Lai zobi nebojātos, tie ir jātīra, nevis jābeidz pieniņu dzert 😉 Par to mierinājumu, nezinu gan vai tas ir mūsu gadījums. Tā jau nav arī zīšana vairs, bet tāda kāra dzeršana, neaizmieg ar pudeli zobos, bet vēlāk savā gultiņā.
Ja bērnam ievieš vakara rituālu, kas sākas noteiktā laikā, tad parasti arī vienā laikā plus mīnus iet gulēt.
Kamēr pa māju dzīvojas, var iet gulēt kaut 2 naktī, bet nez kā būs, kad no rīta būs jāmodina un jādodas uz bd?
Vienīgais sliktais ir zobu bojāšanās iespēja un ap to pusotru gadu (varbūt pat ātrāk) izzūd vajadzība pēc zīšanas kā mierinājuma. Ja tas turpinās, tad pēcāk ir grūtāk ar to, ka bērns mierinājumu rod caur ēdienu.
Manai meitai gan ir tikai gadiņš, pagaidām gulēt iet kā pēc grāmatas 21.00 vai 30 minūtes vēlāk. Man jau arī ir tāds uzskats, ka bērnam lidz 22.00 ir jāguļ, bet tas tāpēc, lai ir skaidrs režīms, lai arī vēlāk ar to nav problēmu, kā arī atceros no skolas laikiem, kad tika mācīts, ka pats vērtīgākais (lai arī kādā nozīmē) miedziņš esot līdz 24.00!Tomēr, ja man būtu jāspīdzina bērns liekot bļaut gultā, vai jāspiež, tad ļautu dzīvoties ilgāk. Pieniņa došanā pirms miega neko sliktu nesaskatu, varbūt, kāds mani var apgaismot. Lai jau dzer, ja grib!Tagad no pudeles, vēlāk no krūzītes, kas tur slikts?
Gads un 3 mēneši, uz nakti gulēt iet tad, kad nāk miegs. Apmēram vienā laikā tas arī notiek - ap deviņiem-desmitiem. Atkarīgs no dienas miega laika un ilguma. Kad tuvojas gulētiešanas laiks, pieklusinām aktivitātes, bet piekrītu, ka gulētiešanai jābūt patīkamam procesam, tāpēc nekad nelieku gulēt piespiedu kārtā.
Parasti miga pie krūts, neko apgrūtinošu tur neredzu. Pēdējā laikā biežāk pēc krūts ēšanas vēl kādu brīdi padīdās pa gultu, pakomunicē, līdz aizmieg. Nemieg vairs tikai pie krūts.
Gulēt esam mēģinājuši likt aptuveni vienā laikā. Protams, cita lieta par to, kāds nu kurā vakarā ir tas garastāvoklis un cik ātri iemieg. Ja mājā viss izslēgts, vecāki mierīgi apgūlušies, tad manējais vismaz nekur prom no gultas nav skrējis, tikai tik daudz, cik jampadracis viņējā gultā, kamēr iemieg.
Mana peka (8 mēneši) gandrīz no dzimšanas guļ no 21 vakarā līdz rītam, bet sanāk arī tā, ka tomēr tajos 21 neaizmieg un marinējas pat līdz 23 (tiešām reti), es gan nepārdzīvoju, ja redzu, ka negulēs, tad nedaudz paspēlējamies tā mierīgi un mēģinu vēlreiz likt gulēt- un tā, kamēr aizmieg mierīgi.. 😀 iztiekam bez baigās kliegšanas..