Cik labi, ka ir izdomātas Ātrās kases

Tagad, pirmssvētku laikā, esmu gatava dziedāt slavas dziesmas tiem tirgotājiem, kuri ir ieviesuši tā sauktās ātrās kases, kur bez liekas stāvēšanas zvērīgās rindās par saviem pirkumiem var norēķināties topošās māmiņas un vecāki ar maziem bērniem.

Protams, var jau teikt, ka svētku laikā nav ko vazāties pa veikaliem. Piekritīšu, bet kaut kas jāliek puncītī arī.

Tad nu vakar, dodoties mājup no Māmiņu kluba, pa ceļam aizraucām uz Azur, lai iegādātos nepieciešamo vakariņām. Rindas pie kasēm tādas, ka neredz ne sākumu, ne galu. Un rati pircējiem piekrauti līdz malām, tādēļ, ieraugot, ka rinda pie ātrās kases ir samērā nosacīta, atviegloti uzelpojām. Protams, gadās, ka vietas pie ātrajām kasēm ieņem arī būtnes, kuras pat gribēdamas nevar būt jaunās māmiņas (kungi skūtām galvām, apzeltītu telefonu un ādas jaku mugurā), taču kopumā, šķiet, iedzīvotāju kultūra uzlabojas.  Ja kādreiz ātrās kases neviens neievēroja un pie tām rindā stājās arī tie, kuru iepirkumu rati vai lūzt no pirkumu svara, tad tagad viss iet uz labo pusi. Ja kāds neievēro kases ierobežojumus, tad cilvēki vairs neļaunojas par pārdevēja aizrādījumu, sakrāmē savas mantas atpakaļ un dodas uz citu kasi. Protams, gadās arī pa kādam neprātīgam burkšķētājam, kurš ir apvainojies uz visu pasauli un gatavs pārdevēju par to, ka tas atļāvies aizrādīt, no zemes virsas noslaucīt arī ar savu nikno skatienu, bet izņēmumi gadās vienmēr.

Paldies jums, tirgotāji, par ātrajām kasēm un iespēju ar mazu bērnu nestāvēt vienas autiņbiksīšu pakas un maizes kukulīša dēļ bezgala garā rindā!