18.04 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Es vienmēr priecājos, ka mans bērns ir saprātīgs, veikalos nevārtās pa grīdu un nečīkst, līdz pēkšņi pagājušajā nedēļā viss sākās.
Pēdējā laikā dēls ne par ko nav dabūnams mājās no dārziņa, jo katru reizi, kad jāģērbjas, sākas kliegšana, spiegšana un mukšana prom no manis. Iesākumā to norakstīju uz faktu, ka bērnam dārziņā tik ļoti iepaticies, ka vienkārši negrib doties mājās, bet, šķiet, ka šis nebūs as gadījums, jo ir iestājies tas periods, kad bērns vienkārši pārbauda manu pacietības robežu, lūkojot, cik gan daudz mammas acīs drīkst atļauties? Kad mamma paliks nikna?
Praktiski katru dienu, kad dodamies mājās no dārziņa, pēc niķīgās ģērbšanās, tiekot pagalmā, puika dod kājām vaļu un laižas prom no manis, ignorējot lūgumus nākt pie rokas. Līdzīga situācija izvēršas arī sabiedriskajā transportā, pirms brauciena dēlam jau paziņojot, ka viņš iekšā nekāps. Bet, kad iekāpjam, sākas koncerts, ka grib laukā nevis braukt mājās.
Jā, līdz šim mans bērns bija paklausīgs eņģelītis, bet nu dzelonīši sāk spraukties ārā pa visām vīlēm. Lai gan veikalā vēl neesam tikuši līdz tam līmenim, kad čīkstētu un raudātu par to, ka nepērkam konfektes, reizēs, kad tiek nopirkts kāds šokolādes sieriņš, tas tiek nests rokās līdz kasei un... garām kasei, jo bērns ne par ko nav pierunājams to nolikt uz kases lentas. Pēc vakardienas tētis paziņoja, ka pēc šāda skandāla nekādi sieriņi turpmāk vairs netiks pirkti, ja jau negrib iedot, lai pārdevēja to noskenē, tā vietā tiek sacelts pamatīgs trobelis ar kliegšanu un spiegšanu.
Pacietības mērs bija pilns sestdien, kad devāmies uz veikalu, lai uzmērītu bērnam apavus. Tiklīdz tikām veikalā, bērns ķēra un grāba vairākas kurpes, sakot, ka tās grib, taču, tiklīdz lūdzām kaut vienu pāri piemērīt, sākās niķošanās. Tā arī palikām bez jaunām kurpēm. Tomēr punkts uz „i” bija brīdī, kad izdomājām aiziet papusdienot. Kafejnīcā ierīkots bērnu stūrītis, par ko nopriecājāmies, bet, lai tiktu līdz kafejnīcai, garām jāiet tām briesmīgajām mašīnītēm, kuras kratās un šūpojas pēc centu iemešanas. Dēls par visām varītēm gribēja dzīvoties pa mašīnītēm, protestējot pret mūsu iebildumiem. Tad nu pusdienas mums vārda vistiešākajā nozīmē nācās aprīt, jo bērns kliedza, spiedza, krita uz zemes, taču, kad bija apmaksāts rēķins un jau jādodas prom, dēls izdomāja, ka nav ne vainas arī kafejnīcas spēļu zonai ar Lego klučiem un mierīgi šajā nodalījumā spēlējās.
Šajā brīdī mums ar vīru nolaidās rokas, jo kārtējo reizi, alkstot pēc nedaudz miera, nācās galu galā visu aprīt, bet beigās, kad jau jādodas prom, sagaidījām cerēto mieru.
Nezinu, vai šādas izdarības ir mana audzināšanas vaina, vai arī vienkārši tāds vecuma posms, kad bērns tiešām cenšas pārbaudīt, cik tālu ir tā vecāku nospraustā sarkanā līnija un kas notiks, kad tā tiks pārkāpta.
Kā tikāt galā šajās situācijās? Vienkārši sēdējāt mājās un nekur kopā negājāt?
Man arī drīzāk žēl tā mazā cilvēka, kam tā pasaulīte tik maza un , ka visādi sīkumi ir katastrofa. Protams, gadās, kad izved no pacietības, bet lielos vilcienos uzskatu, ka spēja regulēt savas emocijas ir vairāk izaugšanas nekā dresūras jautājums. protams, neizdabāju kaprīzēm, protams, stāstu un runāju, bet tādus paņēmienus, kas bērnā radītu paniku, ka viņu atstās un tā, gan neizmantošu.
Un, ja man vajag veikalā nopirkt ģimenei pārtiku, tad man vajag. Nevaru atļauties visu pamest brēcēja dēļ un palikt bez ēšanas.
Man atkal ir citas domas.es to neuzskatu par cietsirdibu,bet drizak par nelielu ieguldijumu,lai izaugtu labs cilveks.kaiminos zinu gadijumu,kad sikais dikte visu un vecaki ,asti ieravusi,izdaba.un atmosfera gimene ir sausmiga,jo tas visa ir nepatikami visiem.
Mans ar tā pasācis darīt, ka grib kāpņu telpā pasēdēt un pat ārā ejot uz veikala kāpnēm pasēdēja un arī uz ietves sagribēja pasēdēt, nezinu vai nogurums, vai vienkārši pārbauda mani. 🤔
Atveru tēmu un man liekas kas daļēji rakstīts par manu bērnu, arī komentārus lasot to vien redzu kā mans uzvedas. 😃 Šonedēļ kā reizi esam mājās un nu nav nepieciešamība doties un tāliem veikaliem jo visi veikali ir mums tuvumā, bet līdz tiem ir jāaiziet pāri krustojumam, vai jāaiziet pāris minūtes man, bet bērnam protams, ilgāk. Tātad kur tas stāsts. Sāku neiet ārā bez ratiem, jo grūti staipīt gan bērnu , gan ratus un vēl iepirkumus. Šonedēļ sāk parādīt radziņus, grib iet kur pats grib , nedod roku , krīt gar zemi, pat ejot pāri krustojumam, krīt gar zemi, raud. Varētu padomāt ka bērnu neaudzinu, bet nē šobrīd jūtu ka bērns pārbauda, manu pacietību, vai es paļaušos viņam. Ārā jau ir jāiet, iekšā sēdēšana neko neatrisinās. Jo citādi jau ja iesim tik ārā ar ratiem , tad neiemācīsies iet patstāvīgi un pie rokas.
Mums tagad tiessi taa ir ar to mantu apluukossanu, llauju apskatiit un ejam taalaak. Sarunaajaam, ka mantas pirksim algas dienaa un pagaidaam izdodas. Veel labs panneemiens pasakam, ka nav naudinnas, kad buus tad nopirksim.
Starpcitu ir jaaiet aarpus maajas, lai vinnss maacas un saprot, ko var un ko nee. Ja seedeesiet maajaas nekas nemainiisies. Vienreiz, otreiz un tressajaa vis buus labi. Kaa man neiralogs teica, ssai vecumaa beerni mainaas pa dienaam.
Maneejais dara liidziigi veikalaa. Mees daram taa, pirms ejam uz veikalu sarunaajam ko pirksim, ja vinnss sak veikalaa celt pretendzijas sakam, ka iesim aaraa un nebuus nekaa, paliek mieriigs, ja nee ejam aaaraa. Kopumaa mees censsamies visu sarunaat. Veel laba pieeja llaut izbllaustiities un peec kaadaam 10 minuuteem buus mieriigs. Galvenais ja raud nepiekaapties un palikt pie sava.
Mūsējam drīz būs 2,5 gadi. Protams, tiklīdz sākas niķi, dodamies ārā no veikala, tādēļ arī palikām bez kurām, kuras bijām aizbraukuši nopirkt. Tāpat arī nākas doties prom no dažādām izklaides vietām, kurp esam trijatā aizbraukuši atpūsties.
cik vecs bērns?
mums jau 1g2 mēn, drīz 3, un veikalā jau paspēja nokrist uz grīdas, vārtities, iet tā, ka visi dzird. kaut ko nedod, ir skandāls.
ko es daru? neņemu galvā, tētis veikalā paņem opā, bet ja ejam vienas, tad es lieku ratos, jo vēlos arī kaut ko nopirkt, ne tikai skriet bērnam pakaļ.
Mums māj;as ir vēl negribu, tad paņem, atvēzē savu mazo rociņu un sit vai grūž prom.