Ceļojums uz Slokas ezera taku

Vasara ir laiks, kad brīvos brīžus tā vien gribas pavadīt dabā un baudīt to, ko ikdienā nevaram izbaudīt.

Šoreiz nolēmām piestāt pie Slokas ezera un izstaigāt dabas taku.

Slokas ezera taka atrodas Ķemeru nacionālajā parka teritorijā (sīkāk http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/nacionalie_parki/kemeru_nacionalais_parks/), precīzāk gandrīz vai Ķemeros, kas ir Jūrmalas daļa. Ķemeri ir veca kūrotpilsēta ar senu vēsturi, par šo pilsētu vairāk variet lasīt šeit: http://www.kemeri.lv/ kā arī tepat māmiņu klubā pavisam nesen bij viens jauks blogs vasaras ceļveža ietvaros par Ķemeriem. Jāpiebilst, ka pašā dabas parkā ir tiešām daudz interesantu vietu.

Sīkāk par Slokas ezera dabas taku var lasīt šeit: http://www.daba.gov.lv/public/lat/turistiem/apraksti/dabas_taka/slokas_ezera_taka/

Jāpiebilst, ka no ceļa īsti nav nepārprotamas, korektas norādes - tur ir norāde uz Dienas centru, kuram ir jābrauc garām.

Piebraucot pie ezera, ir iespēja novietot auto stāvlaukumiņā. Izpētām karti un dodamies iekarot novērošanas torni.

Pie laipas mūs sagaida pīļu ģimene ar mazajiem pīlēniem, šķiet tie gana labi zin, ko var sagaidīt no viesiem, tāpēc īsti nebaidās un demonstrē savas prasmes.

Tāds paveras skats uz ezeru no skatu torņa.

Blakus skatu tornim var redzēt vietu, kur ezerā ieplūst sēravots.

Šoreiz mums paveicās un laika apstākļu dēļ tā specifiskā smarža nebija dikti uzmācīga.

Dodamies iekarot taku, labo laika apstākļu dēļ, piemirstot par purvainas un mežainas apkārtnes patstāvīgajiem iedzīvotājiem - odiem. Aizmirsām apbruņoties pret odiem un tāpēc mūsu jaunā paaudze atteicās bildēties. Koda nežēlīgi.

Daba ir fascinējoši skaista. Var redzēt kā plaukst dadzis.

Latvijas orhideja. Zinu, ka pieder orhideju dzimtai, bet īsto nosaukumu diemžēl nemācēšu teikt.

Mazliet sireāli mežu skati.

Vietām tiltiņi pāri ūpītēm un grāvjiem.

Naktsvijole.

Jau pieminētās orhideju dzimtas puķes - to tur netrūka!

Vēl tiltiņš un upe.

Un noslēgumā mazliet sportiskas aktivitātes.

Sēnes. Tiesa gan mēs satikām tikai vienu.

Te mēs takas noslēgumā, vēl mazliet pa lielāku ceļu un būsim pie auto.

Ko tas maksā - tik cik aizkļūt un ar kājām no sabiedriskā patālu, labāk ar savu auto, īpaši, ja dažas no kājelēm ir gana mazas.

Cik daudz - kopējais takas garums mazliet vairāk kā 3 km.

Cik ilgi - atkarīgs no kustēšanās ātrumu - oficiāli 1,5 stunda, mums pietika ar stundu, jo odi darīja savu un kustējām ātri.

Taka ar ratiem pieveicama mazliet ekstrēmistiem, kuri ir gatavi savu reizi tos pārcelt pāri nokritušiem kokiem un vietām traukties pa koku saknēm.

Mācieties no mūsu kļūdām un neaizmirstiet par pretodu līdzekļiem!