Caur rotaļām uz zināšanām un darbībām

Mēs sapņojam ilgojamies un tad pienāk ilgi gaidītais brīdis mūsu dzīvē ienāk mazulis. Gadu mēs pavadām ar viņu kopā, bet pēc tam ir jāsāk domāt par darba gaitām. Es patiesi apskaužu tās māmiņas, kas var atļauties būt ar mazuli kopā pēc iespējas ilgāk. Jo bērnības laiks paskrien ļoti ātri un tad tu nepaspēj attapties, kad taviem bērniem ir savi bērni. Kad pirmais solītis pārkāpts un mazulis jau apzināti sāk meklēt sev interesantas nodarbes ir īstais laiks palīdzēt viņam izzināt šo pasauli un izprast lietas, kas viņam ir svešas.

Es esmu strādājoša māmiņa un pavisam godīgi mums abām kopā ir ļoti maz laika. Tie ir vakari pēc dārziņa un daļa no brīvdienām. Bet neskatoties uz to, laiku var un vajag atrast nodarbēm kopā ar bērnu.

Katram bērniņam savu  brīnumu pasauli

Kad sapratu, ka vakaros esmu nogurusi tik tālu, ka pietiek uzlikt galvu uz spilvena un es aizmiegu, bija skaidrs, ka garām pasaku grāmatām nav spēka. Vienā reizē mēs izlasījām grāmatiņu par Rūķīšiem ( Čuču muiža) un Katei tā iepatikās rūķu pilsētiņa, ka man radās ideja par rūķīša pasakām. Tā bija īsas, bet katrā mēs kaut ko mācījāmies. Vienā rūķītis cepa pankūkas, otrā vāca zāļu tējas, bet trešajā ārstēja klepu. Pašai nemanot pasaciņas darbība radīja reālas darbības, jo Katrīne gribēja cept pankūkas un jaukt mīklu. 

Tāpat kā rūķītis viņa grāba lapas un ar nepacietību gaidīja rūķīša ielūgumu uz Lācīša Tedija pasaku valstību. Tā ir mūsu pasaku valstība, bet tādu var izdomāt katra māmiņa un caur pasaku radināt mazuli ar prieku  rotaļājoties, mācīties un darīt vajadzīgas lietas.

No rotaļām pie darbiem un sapratnes

Tā kā mēs dzīvojam meža vidū, Katrīne jau no gada soļoja pa mežu un sēņoja. 

Tā mēs kopā ar rūķīti mācījāmies sēņu nosaukumus un pašu galveno nosacījumu, ko Katrīne atkārto kā likumu. NEKAD NEŅEMT SĒNES UN OGAS, KO NEPAZĪSTI.

Pastaigu laikā mēs sacenšamies dažādu interesantu priekšmetu meklēšanā, zariņu, kas atgādina dzīvniekus, saknīšu, skaistāko čiekuru vākšanā. Tā pašām nemanot esam sagatavojušās adventes laikam, kad visas šīs lietiņa noderēs.

Šādas pastaigas māca bērnam mīlestību pret dabu un veido attieksmi. Katrīne nejautā, kāpēc ir slikti, mest atkritumus mežā, jo viņai tas liekas pats par sevi saprotams, šogad viņa pati pieteicās piedalīties talkā un ar sapratni attiecās pret to, ka šogad mēs nelaidīsim gaisā viņas dzimšanas dienas laternu, jo ir sauss un mežs var aizdegties.

Leļļu un princešu laiks

Vai atceraties bērnu pasaku „Bezgalīgais stāsts”, ko teica princese, kad fantāzijas zeme  aizgāja bojā. Mūsu bērni ir aizmirsuši kā ir sapņot, kā ir dzīvot iedomu valstībā. Mēs steidzinām viņus ātrāk kļūt lielus, un aizmirstam , ka viņa nākotne ir ļoti atkarīga no tā kāda ir bijusi viņa bērnība. Es labi atceros, kā mana mamma bārās, kad es viņas prombūtnē mērīju viņas kleitas un kurpes. Laikā, kad Katrīnei radās vēlēšanās pārģērbties un iedomāties, ka viņa ir princese, pirāts , vai vienkārši gribējās parādīt modes, es ļāvu viņai izpausties un te noderēja, gan vecie aizkari, māsa  kleitas un kurpes.

Tas viss protams notika manā vadībā un prāta robežās. Pēc tam mēs rīkojām fotosesijas un tagad  ir tik jautri paskatīties bildītes, kas uzņemtas vairākus gadus atpakaļ. Es nevienam savam bērnam neesmu ļāvusi lauzt mantas un tāpēc Katrīne mantojumā saņēma māsas lelles, kuras tagad tiek papildinātas ar jaunām, jau viņas lellēm. Kāpēc gan nesarīkot leļļu modes skati, te palīgos var ņemt poli telēna maisiņus un papīru no kā gatavot cepures un citus aksesuārus.

 Mēs spēlējam frizētavas un reizi gadā mums ir lielā leļļu mazgāšana. Katrīne  ir iemācījusies, ka viņas mantiņas ir jātur kārtībā, lellītes ir saģērbtas un sapucētas. Līdz ar ko Katrīne labprāt man ļauj izmēģināt viņai jaunas frizūras, mēs noskatāmies kaut ko internetā, tad Katrīne ir modele un arī stingra vērtētāja.

Tērpi un iepirkšanās

Katrīnei ir seši gadi un viņai ļoti patīk pārģērbties, ja ļautu viņa tērpus mainītu vairākas reizes dienā.

Mēs šo nodarbošanos pārvēršam jaukā piedzīvojumā. Mēs dodamies uz veikalu HUMANA, kur ir liels meiteņu drēbju klāsts. Es ļauju viņai izvēlēties visu, ko vien sirds kāro un tad mēs ejam mērīties un abas apspriežamies, kas izskatās labi, bet ko vajadzētu pamainīt, vai vispār neņemt. Tad, kad viss piemērīts, Katrīne no tā ko esam atlikušas izvēlās vienu vai divas lietiņas, kas viņai visvairāk patīk. Ko es ar to iegūstu,

• ir labi pavadīts laiks
• Katrīne mācās salikt krāsas apģērbā
• Vērtē sevi no malas un skatās, kas viņai piestāv
• Veido izpratni, kādu apģērba gabalu var vilkt ar kādu.

Katra meitene grib darīt to pašu , ko dara viņas mamma.

Protams runa ir par kosmētiku un krāsošanos. Šim priekam mēs nododamies svētku reizēs, kad bērnudārzā ir tematiskie svētki, Mārtiņdiena, ziemassvētki, cepuru ballīte.

Tad es ceļos piecos no rīta, lai Katrīni varētu piecelt pusstundu ātrāk un nokrāsot viņu atbilstoši viņas tēlam.

Kāpēc to vajag darīt:

• Lai meitene iemācītos to kā pareizi lieto kosmētiku
• Lai neradītu velmi krāsoties pašai, kad mamma neredz.
• Lai nelietotu lētu un nekvalitatīvu kosmētiku, bet pierastu, ka ir situācijas, kad to var darīt, bet ir, kad to darīt nedrīkst un nevajag.

Sarunas starp mums meitenēm

Tie ir īpaši pasākumi tikai mums abām. Tad mēs izplānojam, kur dosimies, ko darīsim. Tā var būt vienkārša pastaiga pa Siguldu, vai brauciens pie ārsta uz Rīgu.

Mums vienmēr ir plāns, ko mēs darīsim un pat, ja ārsta apmeklējums nav patīkamākais, patīkams ir tas, ko darīsim vēlāk.

Kas par daudz tas par skādi.

Es uzskatu, ka bērnam nav jāmācās 12. stundas dienā. Tāpat, ja informācijas ir par daudz, tā pa vienu ausi ir iekšā, bet par otru ārā. Katram vecumam ir savas aktivitātes un iespēja gūt jaunas iemaņas un zināšanas.

Tāpat es neatbalstu tos vecākus, kas bērnam liek nodarboties ar kādu nodarbi, dejošanu, baletu, motokrosu, jo tā ir bijusi paša vecāka nepiepildīts sapnis. Es esmu tāda pati mamma, kā visas pārējās un vienā brīdī attapos, kad es pati pārkāpu šo robežu. Katrīne sāka interesēties par baletu un es viņu aizvedu uz baletskolu. Un te es ieraudzīju mazu nelaimīgu bērniņu, kas ir nobijies un nemaz nevēlas darīt to, kop mamma savā galvā ir izdomājusi. Bērnība ir patiesi ļoti īsa un mazulis paspēs gan iemācīties angļu valodu, gan kļūt par sportistu, ļausim viņam izdzīvot bērnību.

Visu darām ar mīlestību

Lai ko mēs nedarītu un cik mums tam atliktu laika, to mazumiņu veltīsim tikai mazulim. Viņi ļoti jūt, kad mamma ir aizņemta ar ko citu. Šajā vecumā viņiem nepieciešama mīlestība, kas radīs drošības sajūtu brīdī, kad būs jāiet uz skolu.

Izpildi projekta pēdējo uzdevumu un uzzināsim, kam tiek multivāres katls Stollar!